Brasas cietums bija slēgtais cietums Rīgā, kur sodu izcieta ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Šī gada 1. aprīlī cietumniekus no Brasas cietuma telpām nogādāja uz citām ieslodzījuma vietām, un ļāva tur ielūkoties kameras acij. Kāda bija cietumnieka ikdiena?
Brasas cietuma vēsture sākas divdesmitā gadsimta sākumā - savu darbību tas sāk pēc pirmās ēkas celtniecības darbu pabeigšanas 1907. gadā. Sākotnēji Brasas cietumā ieslodzīja tikai vīriešus, bet vēlāk tajā ievietoja arī sievietes un nepilngadīgos. Mūsdienās sodu Brasas cietuma kamerās atkal izcieta tikai vīrieši.
Kas notika aiz Brasas cietuma restēm?
Katram ieslodzītajam un katram noziedzniekam ir savs stāsts un vesela virkne iemeslu, kāpēc viņš nonācis aiz restēm. Daži pēc vienreiz pieļautas kļūdas patiešām labojas un pēc iznākšanas brīvībā sāk dzīvi no baltas lapas, bet citi šajās sienās atgriežas atkal un atkal.
"Noziedzība - tā ir normālu cilvēku normāla reakcija uz nenormāliem dzīves apstākļiem," vēsta uzraksts uz sienas kādā no Brasas cietuma kamerām.
Ja ieslodzīto ārpus cietuma sienām gaida ģimene, viņam ir motivācija labi uzvesties, apmeklēt kursus, mācīties, strādāt un iesaistīties resocializācijā. Bet ir arī tādi, kuri ārpus cietuma neprot dzīvot.
Cietuma kameras stāsta par to bijušajiem iedzīvotājiem. Dažās kamerās, kas tagad jau ir tukšas, redzamas vien kailas sienas ar vienkāršiem uzrakstiem. Citās kamerās izlīmētas mājīgas tapetes. Vienā no Brasas cietuma kamerām visas sienas profesionāli apzīmētas ar krāsainiem zīmējumiem un grafiti.