"Tas ir komercnoslēpums?" Sociālo tīklu lietotāji ironizē par lūgumu nepubliskot skolu eksāmenu rezultātus (2)

To, ka rezultāti tieši būtu jāpublisko, uzskata Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs Atis Egliņš-Eglītis. 

Būtu jābūt otrādi! Datus būtu jāanalizēun jāizprot. Skolām pirmām būtu jācīnās par datu atvēršanu, ne noslēgšanu! Problēmas noslēpšana jau neatrisina pašu problēmu!

— Atis (@EglinsEglitis) March 31, 2019

Par kādu citu aspektu šajā saistībā aizdomājusies zīdīšanas konsultante Līga Vasara-Brakmane.

Es tikai domāju, kā novērst to, ka "spīd" tās skolas, kas atlasa skolēnus. Salīdzināt eksāmenu rezultātus ar skolēna atzīmi sākot mācības vidusskolā?

— Līga Vasara-Brakmane (@LigaVasara) March 31, 2019

 Tam iespējamo risinājumu piedāvājis Egliņš-Eglītis.

Noteikti varētu mērīt skolēnu izaugsmi. Es, piemēram, gribētu redzēt korelētus datus ar skolas emocionālās vides (skolēni-skolēni; skolotāji-skolēni; skolotāji-skolotāji) novērtējumu un gala eksāmenu rezultātiem.

— Atis (@EglinsEglitis) March 31, 2019

"Jāatceras, ka visu bērnu sagatavotība nav vienāda," atgādinājis žurnālists un lektors Oļģerts Tipāns. 

Nedrīkst aizmirst, ka skolas saņem dažādas kvalit "izejmateriālu". Pilsētas bērnu sagatavotība skolai caurmērā ir ievērojami labāka nekā lauku bērniem, tie ir daudz labākā starta pozīcijā, kas neizbēgami ietekmē arī tālāko.
Tāpat nekorekti salīdzināt vsk, kuras atlasa, ar pārējām

— Oļģerts Tipāns (@olgertstipans) March 31, 2019

Ar, iespējams, nepieciešamo precizējumu dalījies Armands.

Vai nebija jāprecizē "vāju skolu direktori"?

— Armands (@thearmi) March 31, 2019

Arī ekonomists Arnis Puharts izteicis savu viedokli.

Šiem neliekas, ka atklātība nākusi kādam par labu - uzreiz visādas neefektivitātes var redzēt un tā. Nedod dievs, kāds vēl sāk twitterī apspriest un salīdzināt skolas

— Arnis Puharts (@APuharts) March 31, 2019

Šāds lūgums izbrīnījis Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu. 

Pieļauju, tas varētu būt atbilstoši situācijā, kad izglītības kvalitāte valstī ir augstā līmenī un ir pārliecība, ka kvalitatīva izglītība ir pieejama visās skolās. Ceru, ka sasniegsim to arī Latvijā. Šobrīd tas var radīt lielāku atslābumu novados un skolās, kur kvalitāte klibo.

— Zanda Kalniņa-Lukaševica (@ZKLukasevica) March 31, 2019

"Citur tā jau notiek," atklājusi žurnāliste Evita Puriņa. 

Somijā, šķiet, tā arī ir. Sabiedrībai nav pieejami nekādi skolu reitingi, un arī mācību rezultāti netiek publiskoti, lai saglabātu vienlīdzīgu izglītības kvalitāti. Mūsu situācijā dīvaina un pašnāvnieciska direktoru vēlme.

— Evita Puriņa (@evita_purina) March 31, 2019

Ko svarīgu atgādinājis Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) docētājs Jānis Bernāts. 

Eksāmenu rezultāti nav vienīgais kvalitātes rādītājs.

— Jānis Bernāts (@JanisBernats) March 31, 2019

Tas ieinteresējis Bergu. 

kādus vēl puslīdz salīdzināmus rādītājus jūs minētu?

— Normunds Bergs (@normundsbergs) March 31, 2019

Bernāts nav palicis atbildi parādā.

Reitingi ir vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Ja Jums interesē izglītības kvalitātes monitorings - tieši šobrīd @IZM_gov_lv pie tā aktīvi strādā.https://t.co/7d7HKaTSVh

— Jānis Bernāts (@JanisBernats) March 31, 2019

To, kas ir eksāmenu rezultāti, atklājis Ābols Valdis.

Skolu eksāmenu rezultāti ir komercnoslēpums.

— AbolsValdis (@AbolsValdis) April 1, 2019

Kaunu kā iespējamo iemeslu iepriekš minētajai vēlmei minējis arī Raimonds Bobiļevs. 

Skolu direktori lūdz turpmāk vairs nepubliskot skolu rezultātus eksāmenos jo direktoriem kauns par eksāmenu rezultātiem.

— Raimonds (@Raimonds_B) March 31, 2019

Ar eksāmenu rezultātu publiskošanu saistītu problēmu minējis Jānis Nezināmais. 

Nezinu vai tas ir risinājums, bet šobrīd vispār šausmīgi izteikta problēma, ka vecāki ļoti skatās un grib tik labākajās skolās sūtīt par visām varītēm. Tikmēr teiksim pierīgas pašvaldībās reizēm pat VIENU vidusskolas klasi nespēj noformēt, jo privātmāju bērniņi tikai uz Rīgu!!!!!

— Janis Nezināmais (@janisnezinamais) March 31, 2019