Grāmatvežiem turpmāk būs nepieciešama īpaša licence (21)

Ierēdņi nepieciešamību skaidro ar Moneyval rekomendācijām un haosu grāmatvežu biznesā. Bet lielākie ieguvēji no licencēšanas būs lielās grāmatvedības firmas. Tām samazināsies konkurence.

Zaudētāji būs mazie uzņēmēji un biedrības, kam pieaugs izmaksas grāmatvedībai.

Latvijā ir pārāk daudz grāmatvežu, liela daļa no viņiem strādā pavirši un sekmē naudas mazgāšanu. Tā uzskata Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Tāpēc nolemts grāmatvežus licencēt.

Iecerētā licencēšana attieksies tikai uz ārpakalpojuma grāmatvežiem. Tādus izvēlas vairums mazo un vidējo uzņēmumu, kam pašiem neatmaksājas pieņemt darbā grāmatvedi. Valsts ieņēmumu dienests saskaitījis, kā grāmatvedības pakalpojumus piedāvā vairāk nekā septiņi tūkstoši firmu un individuālo komersantu. 

Šobrīd valsts nav noteikusi kvalifikācijas prasības grāmatvežiem. Finanšu atskaites un nodokļu aprēķinus var veikt gan vetārsts, gan inženieris, ja vien viņam uzticas uzņēmuma vadība. Jo Valsts ieņēmumu dienests par nepareizu grāmatvedību soda nevis rēķinvedi, bet uzņēmuma valdi. Arī jaunā kārtība nemazinās valdes atbildību, taču nepatikšanas būs arī grāmatvedim.  Pārmaiņu nepieciešamību pamato ar bardaku nozarē un Moneyval rekomendācijām. 

"Jautājums par grāmatvedības nozares sakārtošanu ir samērā sens.

Arī pašu profesionālās organizācijas vēlas lielāku skaidrību, kārtību ieviest, bet jautājums ir aktualizējies papildus saistībā ar to darbu, kas Latvijā notiek saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un konkrēti šis uzdevums ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu izriet no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas plāna. Tas ir viens no uzdevumiem," saka Ilmārs Šņuciņs, FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos.

Par gaidāmajām izmaiņām priecājas grāmatvežu asociācijas un lielās grāmatvedības firmas. 

Līdz šim ierēdņu, darba devēju un arodbiedrību sanāksmēs apspriesta ideja, ka Valsts ieņēmumu dienests licencēšanu varētu deleģēt pašu grāmatvežu organizācijām, kā tas ir ar zvērinātiem revidentiem. Tad lielākās izredzes būtu ietekmīgajai Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijai.

Asociācijas pārstāvji jau gadiem vēlas, lai profesijā būtu licences un stingra kvalifikācijas kontrole, jo neprasmīgi grāmatveži bez izglītības dempingo un maitā profesijas reputāciju.

Asociācijā saka, izmaiņas nepalielinās birokrātiju un arī cenas necelšoties. 

Asociācijas valdes locekle Lilita Beķere saka: "Šī licence, tā nav birokrātija. Tā jau to pakalpojumu, ja jūs uztraucaties par to ka viņu sadārdzinās, viņš jau sen ir sadārdzinājies, jo uzņēmums grib ieviest visas šīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu likuma prasības, sankciju likums, tad ir fizisko personu datu aizsardzības likums. Mums uzņēmumā ir gandrīz vesels cilvēks, kas uz šo strādā. Tas ir administratīvais slogs."

Grāmatvežiem nav vienprātības par plānoto licencēšanu. Diskusijās izskan bažas, ka licencēšanai nonākot asociācijas rokās, var tikt uzspiesta dalība šajā organizācijā, maksas kvalifikācijas kursi un lielas summas par pašu licenci. Beķere skaidro, ka licences iegūšanai nekādi papildu kursi vai sertifikāti nav paredzēti.

Prasības būšot viegli izpildāmas. 

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, ir panākt, lai viņi ziņo par aizdomīgiem klientu darījumiem un nepalīdz tiem blēdīties.  

"Kamēr neviens pie rokas nav pieķerts, mēs nedrīkstam skaļiem vārdiem runāt, bet mūsu ieskatā jau pats uzņēmumu skaits, ārpakalpojumu grāmatvežu skaits liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā. Tas ir vairāk kā 7 tūkstoši tikai ārpakalpojuma grāmatveži mums īsti nesakrīt ar apkalpojamo uzņēmumu skaitu, cik tad var vispār apkalpot.

Tur ir dažādas dīvainas lietas, statistikā, gan tas, ka cilvēki māk strādāt 40 stundas dienā, apkalpojot uzņēmumus, gan var izdzīvot, apkalpojot tikai vienu un saņemt milzīgas summas, mums kaut kā tā statistika tur stipri klibo," skaidro VID.

Lai gan līdz šim apsvērta iespēja licencēšanu uzticēt pašam grāmatvežu organizācijām, pēc "Nekā personīga" intereses, ieņēmumu dienests ir pārdomājis. 

"Šobrīd jā, iekšēji ieņēmumu dienestā mēs esam gatavi uzņemties šo izaicinājumu, tas nebūs vienkārši, droši vien, jā mēs esam gatavi paši licencēt, paši arī šos grāmatvežus uzraudzīt, veikt ļoti kompleksu nozares sakārtošanu.

Man protams ir prieks,  ka arī pati nozare ļoti aktīvi iesaistās gan ar padomu, gan ar idejām, es nedomāju, ka viņu pašmērķis bija pārņemt šo licencēšanu obligāti, kā nosacījumu, tas bija piedāvājums kā alternatīva, lai atslogotu ieņēmumu dienesta darbu, bet mēs esam gatavi, un mēs šo kā ideju virzīsim Finanšu ministrijai," saka VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte. 

Rudzīte sola, ka licences saņemšana maksās ap 50 eiro. Tā nebūs nodeva, nauda vajadzīga iestādes administratīvajiem izdevumiem.  

Mazajiem uzņēmējiem ir bažas, ka izmaiņu rezultātā augs šī pakalpojuma cenas. Jo licencēšana no tirgus izslēgs grāmatvežus, kam ir pieredze, bet nav prasītā izglītība un tos, kas papildu pamatdarbam uzņēmumos, piepalīdz gatavot atskaites arī uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu un biedrībām. 

"Ja ir kāda sertifikācija, licencēšana, kas velk līdzi attiecīgi izmaksas, es domāju investīcijas tieši pašiem grāmatvežiem, pēc tam tas atsaucas pakalpojuma cenā, ko mēs paralēli varam novērot ar datu aizsardzības speciālistiem, kas pašlaik ir vilnis. Te mēs varbūt gan iegūstam un gan arī ieviešam, bet šī ir top profesija pašlaik, kur attiecīgi ir nepieciešamība šos speciālistus audzēt un ir milzīgs pieprasījums, lai šo servisu sniegtu.

Ar grāmatvežiem ieviešot licencēšanu varētu būt līdzīgi un mazajiem protams, tas ir spiediens uz izmaksām," norāda Biedrības "Latvijas biznesa savienība" valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs. 

Likuma projekts valdībā varētu nonākt jau aprīlī, un līdz šim plānots, ka tās stāsies spēkā jau šogad. Netaisnīgas šīs izmaiņas ir pret tiem pieredzējušajiem grāmatvežiem, kam nav augstākā ekonomiskā izglītība. Pārejas periods būs tikai viens gads - tik īsā laikā to nav iespējams iegūt.