Kaimiņmājas pagalmā pārplūdusi kanalizācija, taču smaka, šķiet, sētas radītās robežas neatzīst, un traucē dzīvi arī kaimiņiem. Ar šādu problēmu pie LTV raidījuma "4. studija" vērsusies kāda kundze, kurai ikdienā jāsadzīvo ar nepatīkamu "aromātu".
Kā rīkoties rīdziniekam, ja no kaimiņa mājas nāk kanalizācijas smaka? (2)
Rīdziniece raidījumam stāsta, ka nedienas ar smaku, kas nāk no kaimiņmājas, ilgst 2 gadus - kundzei, kuras vaļasprieks ir rušināšanās pa piemājas dārzu, katru reizi, kad vējš pūš no kaimiņa īpašuma puses, nākas aizspiest degunu. Smakas cēlonis esot kaimiņa pagalmā esošā kanalizācija aka, ap kuru regulāri izveidojoties peļķes. Sarunas ar kaimiņu neesot vainagojušās panākumiem.
Raidījums pēc palīdzības vērsies pie Valsts vides dienesta, taču tā pārstāvji ieteikuši vērsties pie pašvaldības policijas. Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis raidījumam atklājis, ka "šādās situācijās var ziņot arī Rīgas Pašvaldības policijai, taču jāprecizē, ka tās darbinieki, ierodoties notikuma vietā, tikai fiksēs pašu faktu. Turpmākai lietvedībai informācija tiks pārsūtīta pašvaldības Mājokļu un vides departamentam, kas šo jomu kontrolē."
Rīgas domes mājokļu un vides departamenta pārstāve raidījumam atklāj, ka problēmas risināšanai departamentā jāvēršas ar iesniegumu, ko var izdarīt gan klātienē, gan elektroniski.
"Mūsu departamenta darbinieki izbrauks uz norādīto adresi, apsekos situāciju un sastādīs apsekošanas aktu. Ja tiks konstatēts, ka īpašumā pārplūst kanalizācijas notekūdeņi, tiks paņemti paraugi un nodoti laboratorijā. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka paraugi neatbilst konkrētām vides prasībām un to piesārņo, īpašuma saimniekam būs jāsamaksā par paraugu ņemšanu un laboratorijas izdevumiem," stāsta departamenta pārstāve.
Tālāk departaments vēršas vai nu pie administratīvās komisijas, vai arī Valsts vides dienestā.
Ja saimnieks atsakās ekspertus laist savā īpašumā vai ignorē dienestu uzstādītās prasības, tiek iesaistīta arī policija un soda mēri kļūst arvien lielāki.