Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Kā par zālēm neatstāt visu savu naudu? Stāsta VM pārstāvis (3)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aptieka; ilustratīvs foto.
Aptieka; ilustratīvs foto. Foto: Ieva Makare/LETA

Ārsts izrakstījis zāles, kas domātas ilgākam laika periodam, taču, ierodoties aptiekā, uzzinām, ka medikamentus nav iespējams iegādāties pa daļām, tāpēc uzreiz jāšķiras no prāvas naudas summas. Par to, kādos gadījumos aptieka drīkst pārdot zāles pa daļām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Pie raidījuma pārstāvjiem vērsusies kāda pensionāre, kura atklājusi, ka pašlaik lieto vairākas zāles, kurām receptes izraksta ik pēc trim mēnešiem. Ierodoties aptiekā, pensionārei nācies par medikamentiem atstāt paprāvu naudas summu, jo aptiekāri atteikušies pārdot mazāku zāļu daudzumu nekā minēts uz iepakojuma.

Raidījums devies skaidrot situāciju uz aptieku, kur žurnālistei paskaidrots, ka "ir norīkojums, kas nosaka, ka drīkst dalīt tikai recepšu zāles, bezrecepšu zāles jāiegādājas pilnā apmērā".

Uz jautājumu par situāciju ar valsts kompensējamajiem medikamentiem, farmaceite atbild, ka "šos medikamentus nedrīkst dalīt vispār - ja ārsts izraksta vairākas zāļu paciņas, tās uzreiz ir arī jāiegādājas. Tāds ir likums".

"Ja runājam par parastajām, recepšu zālēm, šo medikamentu iegādi ir iespējams dalīt. Ārsts var izrakstīt ilgstošu ārstniecības kursu un pacients var zāles pakāpeniski izpirkt, taču tas neattiecas uz kompensējamajiem medikamentiem. Tos ir iespējams izrakstīt uz laiku līdz trim mēnešiem, bet šajā gadījumā medikamenti ir jāizpērk uzreiz," raidījumam situāciju skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Jautāts par šāda regulējuma vajadzību, eksperts skaidrojis, ka "par kompensējamajām zālēm norēķinās Nacionālais Veselības dienests, un, lai aptieka saņemtu finansējumu par izsniegtajām zālēm, šī recepte ir arī maksājuma dokuments. Ja recepte ir daļēji vai pilnībā izpirkta, Nacionālais Veselības dienests to dzēš".

Ministrijas pārstāvis gan piebildis, ka šo situāciju iespējams labot, aprunājoties ar savu ģimenes ārstu. 

"Iespējams ģimenes ārstam paskaidrot situāciju un lūgt, lai zāles, kas domātas, teiksim, trim mēnešiem, sadala pa vairākiem mēnešiem. Tādējādi aptiekā iespējams iegādāties mazāk zāļu, kas, savukārt, nozīmē mazāku pacienta līdzmaksājumu daļēji kompensējamajiem medikamentiem", teica Šneiders.

Eksperts tāpat iesaka nekautrēties konsultēties ar ģimenes ārstu par zāļu cenām, jo bieži iespējams izvēlēties lētākus medikamentus, kuriem ir tāda pati iedarbība kā dārgākām zālēm.

"Valsts pilnā apmērā kompensē lētākos līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus, taču, ja runa ir par dārgākiem medikamentiem, tad pacienta līdzmaksājums ir starpība, kas veidojas starp dārgākajām un lētākajām līdzvērtīgajām zālēm", atklāja ministrijas pārstāvis.

Pēc raidījuma rīcībā esošajiem datiem, izvēloties dārgākus valsts kompensējamos medikamentus, Latvijas iedzīvotāji ik gadu piemaksā vismaz 25 miljonus eiro.

Ministrijas padoms - izvēlēties lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ļautu ietaupīt.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu