Jautāts par šāda regulējuma vajadzību, eksperts skaidrojis, ka "par kompensējamajām zālēm norēķinās Nacionālais Veselības dienests, un, lai aptieka saņemtu finansējumu par izsniegtajām zālēm, šī recepte ir arī maksājuma dokuments. Ja recepte ir daļēji vai pilnībā izpirkta, Nacionālais Veselības dienests to dzēš".
Ministrijas pārstāvis gan piebildis, ka šo situāciju iespējams labot, aprunājoties ar savu ģimenes ārstu.
"Iespējams ģimenes ārstam paskaidrot situāciju un lūgt, lai zāles, kas domātas, teiksim, trim mēnešiem, sadala pa vairākiem mēnešiem. Tādējādi aptiekā iespējams iegādāties mazāk zāļu, kas, savukārt, nozīmē mazāku pacienta līdzmaksājumu daļēji kompensējamajiem medikamentiem", teica Šneiders.
Eksperts tāpat iesaka nekautrēties konsultēties ar ģimenes ārstu par zāļu cenām, jo bieži iespējams izvēlēties lētākus medikamentus, kuriem ir tāda pati iedarbība kā dārgākām zālēm.
"Valsts pilnā apmērā kompensē lētākos līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus, taču, ja runa ir par dārgākiem medikamentiem, tad pacienta līdzmaksājums ir starpība, kas veidojas starp dārgākajām un lētākajām līdzvērtīgajām zālēm", atklāja ministrijas pārstāvis.
Pēc raidījuma rīcībā esošajiem datiem, izvēloties dārgākus valsts kompensējamos medikamentus, Latvijas iedzīvotāji ik gadu piemaksā vismaz 25 miljonus eiro.
Ministrijas padoms - izvēlēties lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ļautu ietaupīt.