/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876914t1haf45.jpg)
Arī veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) priekšlikums veselības apdrošināšanai būtībā paredz divus pakalpojumu grozus, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā sacīja bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Anda Čakša (ZZS).
Čakša: Arī Viņķeles priekšlikums būtībā paredz divus pakalpojumu grozus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa skaidroja, ka arī, īstenojot Viņķeles priekšlikumu, veidosies divi pakalpojumu grozi, proti, viena pakalpojumu grozā būs visi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, bet otrā - neatliekamā palīdzība.
Šī iemesla dēļ Čakša pausto par vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi nosauca par alošanos.
Arī Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Āris Kasparāns nenoliedza politiķes pausto, vien norādot, ka ar Viņķeles priekšlikumu iedzīvotāju, kuri saņems valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, loks tiek būtiski paplašināts.
Kasparāns atgādināja, ka Viņķeles ideja paredz būtība atteikties no divu grozu sistēmas, nosakot, ka visiem iedzīvotājiem, kuri strādā būs jābūt obligāti apdrošinātiem, proti, obligāto valsts veselības apdrošināšanu saņems "nodokļu rezidenti" jeb cilvēki, kuri savus nodokļus maksā Latvijā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene, kura arī savulaik bijusi veselības ministre, norādīja, ka pastāv bažas par to, kā jaunā sistēma tiks organizēta, proti, vai arī ar jauno kārtību ārstniecības personas nekļūs par nodokļu inspektoriem.
Tikmēr Kasparāns viņai skaidroja, ka valsts veselības apdrošināšana tiks organizētā tā, lai ārstniecības personas un arī iestādes nekļūtu par nodokļu inspektoriem, proti, pakalpojumus iestādes varēs sniegt, nevērtējot cilvēka nodokļu maksāšanas statusu, bet pēc tam Nacionālais veselības dienests par veiktajiem pakalpojumiem piedzīs finansējumu no valsts, kurā cilvēks ir apdrošināts vai arī no paša cilvēka, ja viņš dzīvo Latvijā, bet nodokļus nekur citur nemaksā.
Vienlaikus VM ierēdnis atgādināja deputātiem, ka, lai veiktu izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas kārtībā, būs jāgroza Veselības aprūpes finansēšanas likums, kā rezultātā diskusija par izmaiņām neizbēgami notiks arī Saeimā.
Kā ziņots, Viņķeles priekšlikums paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi. Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem. Pēc ministrijas aprēķiniem, iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Koalīcija vēl vērtēs piedāvājumu par procentpunktu paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņumiem un citiem alternatīvo nodokļu maksātājiem veselības finansējuma palielināšanai.
Piedāvātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā plāno izstrādāt un pieņemt Saeimā līdz 1. jūlijam, lai tās varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. janvāra, pēc koalīcijas Attīstības komitejas tikšanās 22. martā sacīja ministre.
Tiem, kuri nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, plānots noteikt obligātu valsts veselības apdrošināšanas maksājumu attiecībā pret minimālo algu, kas būtu 43 eiro gadā. Tādejādi arī šīs personas saņemtu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Ministre skaidroja, ka šāda piedāvājums iedzīvotājiem būs izdevīgāks, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.
Viņķele uzsvēra, ka ārstiem nebūs jākontrolē, kuras personas maksā vai nemaksā sociālās iemaksas. "Tās ir privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecības. Ja persona izvēlēsies tomēr nemaksāt obligāto ikgadējo veselības apdrošināšanu, VID vērsīsies pret viņiem tāpat kā pret jebkuriem citiem nodokļu nemaksātājiem," sacīja ministre.