Deputāte Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) gan interesējās, kā komisija var turpināt darbu, ja reiz VARAM nav tiesīgs neko izpaust. Tāpat arī deputāte Juta Strīķe (JKP) vērsa uzmanību, ka likumā ir noteikts, ka komercnoslēpums nevar būt saistīts ar valsts vai pašvaldības mantu. "Vai VARAM ir izvērtējis, kas tas par "noslēpumošanas grifu", un kāpēc nedz sabiedrība, nedz deputāti nevar iepazīties ar to, kas izdarīts ar pašvaldības mantu," taujāja Strīķe.
Mičuls norādīja, ka VARAM audita noslepenošanu uzskata par Rīgas domes pārkāpumu, uz ko Strīķe nekavējoties vērsa uzmanību, ka VARAM pienākums būtu to novērst.
Tomēr Mičuls atrunājās, sakot, ka ministrijai šādu tiesību nav. "Ministra pilnvaras šādas tiesības neparedz. Turklāt ziņojums ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā, kam būtu jāreaģē, ja tajā atklāsies pārkāpumi," sacīja ierēdnis.
Tikmēr RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis teica, ka deputāti maldina sabiedrību, jo ne dome, ne RS nav noteikusi auditam ierobežotu pieejamību. "To ir noteikuši auditori, un tā ir pasaulē pieņemta prakse. Ziņojums ir paredzēts tiem, kas ar to strādā. Auditori ļāva to iesniegt VARAM, bet, izvērtējot komisijas pieprasījumu, uzskatīja, ka nav pamata iesniegt šo auditu komisijai," sacīja Saulītis.
Savukārt auditorkompānijā "Ernst & Young Baltic" (EY) aģentūru LETA informēja, ka EY ir nosūtījusi atbildes vēstuli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, paskaidrojot EY pozīciju par "Rīgas satiksmes" neatkarīgu biznesa pārbaudes ziņojumu un atsevišķu iepirkumu, un to rezultātā noslēgto līgumu juridisko izvērtējumu un iespējamo risku analīzes izsniegšanu. Šajā vēstulē EY norāda, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim tiesiski visprecīzāk šos ziņojumus komisijai būtu pieprasīt no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldības, proti, iestādēm, kurām konkrētie ziņojumi jau ir iesniegti.