:format(webp)/nginx/o/2019/03/26/11897490t1hf277.jpg)
Otrdien, 26. martā, pašvaldībām, lai dotu iespēju citām vietvarām īstenot savus projektus, būtu laikus jāziņo par nespēju apgūt ieplānotos aizņēmumus, otrdien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē aicināja Finanšu ministrijas (FM) Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.
Pašvaldību aizņēmumu limits 2019. gadam kopā ar aizņēmumu limitu Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai ir 256,2 miljoni eiro.
Komisare aicināja "nesēdēt kā sunim uz siena kaudzes!"
Inta Komisare laikus brīdina, ja pašvaldība nespēs apgūt ieplānotos aizņēmumus. Tādējādi tiks dota iespēja citām pašvaldībām saņemt aizņēmumu. Savukārt, beidzoties pašvaldību aizņēmumu limitam, jaunus aizņēmumu pieprasījumus varēs izskatīt, ja būs saņemtas pašvaldību aizņēmumu pirmstermiņa atmaksas.
Komisare pieļāva, ka uz aizņēmumu saņemšanu veidosies rinda, un aicināja pašvaldības laikus iesniegt pilnībā gatavus pieprasījumus izņēmumu saņemšanai.
Pašlaik noteiktais termiņš pieteikumu saņemšanai ir 9. aprīlis, jo 24. aprīlī notiks aizņēmumu padomes sēde.
FM ierēdne stāstīja, ka uz sēdi varēs virzīt tos pieprasījumus, kas būs iesniegti pilnā komplektācijā, skaidrojot, ka par pilnvērtīgu pieprasījumu netiks uzskatīts tikai domes komitejas vai domes lēmums par aizņēmuma ņemšanu.
"Apstākļos, kad finanšu resursi ir ierobežoti, tas būs godīgi pret pašvaldībām, kas būs visu izdarījušas," pauda Komisare.
FM pārstāve arī atklāja, ka ministrijā pašlaik noris darbs, lai aizņēmumu procesu digitalizētu.
Savukārt Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire (JKP) LPS komitejas sēdē akcentēja, ka pašvaldībām pēc valsts budžeta pieņemšanas būs pārāk īss laiks, lai sagatavotu pilnvērtīgus aizņēmumu pieprasījums atbilstoši likumā noteiktajiem kritērijiem.
Jau vēstīts, ka marta sākumā Ministru kabinets ārkārtas sēdē vienojās ar LPS par grozījumiem 2019. gada budžeta likumprojektā, paredzot nosacījumus, kādos pašvaldības varēs aizņemties ar atvieglotiem nosacījumiem.
Sākotnēji LPS piedāvāja scenāriju, ka projektos, kas saistīti ar izglītības iestāžu remontiem un būvniecību, pašvaldību līdzfinansējums būs 0% no kopējām projekta izmaksām, bet pārējiem projektiem - 10%. Savukārt valdība piedāvāja, ka pašvaldību līdzfinansējums visos projektos ir līdz 25%.
Tomēr puses panāca kompromisu.
Tādējādi likumā par 2019. gada budžetu paredzēts, ka pašvaldībām, aizņemoties Valsts kasē līdzekļus izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai, būs jānodrošina līdzfinansējums 10% apmērā, ja būs saņemts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozitīvs atzinums Finanšu ministrijai par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības nodrošināšanā un ieguldījumu ilgtspēju.
Bez pašvaldību līdzfinansējuma tiks nodrošināti aizņēmumi tikai tajos gadījumos, ja būs valsts institūciju atzinums par skolas ēkas neatbilstību Būvniecības likuma prasībām, kopā ar IZM un VARAM atzinumiem par projekta ilgtspēju.
Savukārt pārējiem investīciju projektiem pašvaldībām būs jānodrošina līdzfinansējums līdz 25% no kopējām izmaksām, lai gan LPS sākotnēji bija gatava nodrošināt to tikai 10% apmērā.
2019.gada budžeta likumprojekts paredz pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118,14 miljonu eiro apmērā. Savukārt pašvaldību sniegto galvojumu kopējais palielinājums paredzēts 56,91 miljona eiro apmērā.
Visas šīs norunas attieksies tikai uz 2019. gadu.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)