/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/26/11604204t1h1cf4.jpg)
Visvairāk deputātu vietas - divas, Eiropas Parlamentā (EP) gaidāmajās vēlēšanās varētu iegūt partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV), sarunā ar aģentūru LETA pieļāva Latvijas Universitātes (LU) profesors Ojārs Skudra.
Eksperts: Visvairāk deputātu vietas EP vēlēšanās varētu iegūt "Jaunā Vienotība" (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš prognozēja, ka no JV saraksta varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Saskaņa", visticamāk, iegūtu vienu vietu, kuras aizņemtu attiecīgi Roberts Zīle un Nils Ušakovs.
Viena vieta EP, visticamāk, būtu arī partiju apvienībai "Attīstībai/Par!" (AP). Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu cerētu uz panākumiem, ja spēs atņemt konservatīvi domājošo JV un VL-TB/LNNK vēlētāju balsis.
Viņš vērsa uzmanību - ja uz vēlēšanām neaizietu "latviešu vēlētājs" un aizietu "krievvalodīgais vēlētājs", tad varētu tikt ievēlēts gan Ušakovs, gan arī Latvijas Krievu savienības saraksta otrais numurs Andrejs Mamikins, tādējādi cīņa par pēdējo jeb astoto vietu būtu starp Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienību.
Cīņa par vienu vietu EP no ZZS saraksta varētu norisināties starp diviem kandidātiem, proti, Danu Reiznieci-Ozolu un Raimondu Bergmani.
Profesors norādīja, ka ir grūti pateikt, cik liela konkurence vēlēšanās būs starp valdības partijām, tomēr kopumā tās varētu iegūt piecas vietas, savukārt starp tām vismazāk izredžu esot partijai "KPV LV", kura varētu neiegūt nevienu mandātu.
Komentējot iespējamo vēlētāju aktivitāti šī gada vēlēšanās, Skudra vērsa uzmanību, ka 2014. gadā tā bijusi 30,24% un vēlēšanās maijā tā varētu būt tāda pati vai zemāka.
To viņš skaidroja ar dažādiem faktoriem, no kuriem viens ir emigrācija. Savukārt, piemēram, ZZS vēlētāju ietekmētu EP deputātes Ivetas Grigules "sāga" un līdzšinējais darbs, kas varētu likt šaubīties par nepieciešamību iet vēlēt un radīt neskaidrību - par kādu ZZS kandidātu vēlēt?
Skudra arī skaidroja, ka sociāldemokrātiem un Eiropas Tautas partijai vairs neizdosies divatā nodrošināt vairākumu nākamajā EP, tādēļ nāksies meklēt sabiedrotos.
Savukārt eiroskeptiķi kopumā varētu iegūt 21% vietu EP, līdz ar to šiem spēkiem, kopā ar sociāldemokrātiem un ETP būtu jau 64%. Tikmēr Eiropas Liberāļu un demokrātu alianse varētu iegūt no 10% līdz 13% vietu.
Kā ziņots, kandidātu sarakstus EP vēlēšanām iesniegušas 16 partijas, uz astoņām Latvijai paredzētajām vietām kopumā izvizot 246 kandidātus, liecina CVK apkopotā informācija.
No visiem kandidātiem 69,5% ir vīrieši, bet 30,5% ir sievietes. Lielākā daļa jeb 27,6% kandidātu ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, savukārt 22,8% kandidātu ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem, bet 21,5% - vecumā no 41 līdz 50 gadiem.
Jaunākajam saraksta kandidātam ir 22 gadi, bet vecākajam - 80, bet vidējais kandidātu vecums ir 48,8 gadi.
EP vēlēšanas notiks maija otrajā pusē.