"Mājas un istabas dzīvnieku pavairošana notiek tādā apmērā, uz kādiem neviens lauksaimnieks darbā ar lauksaimniecības dzīvniekiem nevar pat cerēt.
Šobrīd mūsu valstī nav neviena normatīva akta, kas regulētu mājas un istabas dzīvnieku pavairotājus,"
sacīja Džonsone, piebilstot, ka attiecīgais uzņēmējdarbības veids, ko mājas un istabas dzīvnieku pavairotāji pozicionē kā hobiju, ir nozīmīgs ēnu ekonomikas segments Latvijā.
Viņa piebilda, ka patlaban Latvijā vērojama mājas un istabas dzīvnieku pārprodukcija.
"Ja paskatāmies uz sludinājumiem portālā "Ss.com", tad tā saucamie šķirnes suņi ir pieejami cenās no 50 centiem līdz 1788 eiro. Vienlaicīgi ir vismaz 500 sludinājumi," viņa sacīja, norādot, ka Eiropā kopumā mājas mīluļu bizness ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā ierindojas otrajā vai trešajā vietā aiz tādām preču grupām, kā piemēram, kontrabandas cigaretes.
Pēc viņas teiktā, iepriekšējā Saeimas sasaukumā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā tika nodoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un Veterinārmedicīnas likumā, kas paredz lētu, ērtu, vispārīgu suņu apzīmēšanu ar implantētu mikroshēmu jeb čipēšanu, taču toreiz obligātā suņu apzīmēšana neguva atbalstu. Tāpēc "Dzīvnieku policija", apvienojot 24 dzīvnieku aizsardzības organizāciju viedokļus, ir iesniegusi Saeimā priekšlikumus mājas un istabas dzīvnieku audzētāju legalizēšanai un reģistrēšanas procedūru vienkāršošanai.