Koalīcija vēl vērtēs piedāvājumu par procentpunktu paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas mikrouzņumiem un citiem alternatīvo nodokļu maksātājiem veselības finansējuma palielināšanai.
Veselības finansējuma palielināšanai vērtēs paaugstināt MUN un citus alternatīvos nodokļus (2)
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien pavēstīja, ka izmaiņas paredz vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza izveidi.
Lai to panāktu, plānots par vienu procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas alternatīvajiem nodokļu režīmiem, tostarp mikrouzņēmumiem, pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību maksātājiem un patentu maksātājiem.
Pēc ministrijas aprēķiniem, iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu veselības aprūpes budžetam sniegtu pienesumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" politiķis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride aģentūrai LETA norādīja, ka politiskais spēks atbalsta Viņķeles un arī paša deputāta piedāvāto plānu.
Viņš skaidroja, ka alternatīvajiem nodokļu režīmiem iemaksas jāpalielina par vienu procentpunktu, jo pašlaik šo grupu maksājumi ir pārāk mazi.
Vaicāts, vai šī paredzētā nodokļu palielināšana nav pretrunā ar līdzšinējiem koalīcijas pārstāvju izteikumiem par to, ka nav paredzēta pēkšņa nodokļu celšana, Skride norādīja, ka ministrei jāvaicā, kas attiecībā uz iespējām veikt izmaiņas nodokļos ir pārrunāts ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV).
Skride arī pauda, ka gaidāmās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā paredzēs arī rēķinu piestādīšanu tām valstīm, no kurām medicīnisko palīdzību Latvijā ierodas saņemt no mūsu valsts iepriekš aizbraukušie iedzīvotāji.
Tāpat vēl paredzēts definēt kopīgā veselības pakalpojumu groza saturu, pavēstīja komisijas vadītājs. Viņš arī pieļāva, ka lēmums atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos būs jāpagarina līdz 31. decembrim - pašlaik spēkā ir lēmums atlikt divu šo sistēmas ieviešanu līdz 1. jūlijam.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK šo piedāvājumu vērtēs pēc tam, kad tas tiks prezentēts koalīcijā, aģentūrai LETA pauda VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš norādīja, ka ir nepieciešams rast risinājumu saistībā ar veselības aprūpes jomas sakārtošanu, tomēr konkrētus risinājumus varēs komentēt pēc to apspriešanas.
Līdzīgi partijas "KPV LV" frakcijā vēl būs jāskata attiecīgais piedāvājums, aģentūrai LETA norādīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Viņš norādīja, ka partijas līderis Artuss Kaimiņš esot paudis, ka priekšlikuma sagatavotājiem ir jānāk uz frakciju, lai izskaidrotu piedāvāto risinājumu.
Vitenbergs akcentēja, ka nevar pieļaut situāciju, ka ārstam būtu jāvērtē, vai palīdzēt pacientam viņa veikto vai neveikto maksājumu dēļ.
Jauno konservatīvo partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Krišjānis Feldmans norādīja, ka frakcijā par šo jautājumu vēl nav notikusi diskusija un partija vēlēsies uzklausīt sīkāku informāciju no saviem deputātiem, kas strādā ar veselības jautājumiem.
Viņš gan piebilda, ka konservatīvie pēc savas pārliecības ir skeptiski par nodokļu palielināšanu, jo drīzāk atbalsta to samazināšanu.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādīja, ka pašlaik rosinājums vēl nav apspriests nedz partijas valdē, nedz frakcijā. Politiķis akcentēja, ka, ņemot vērā, ka priekšlikums paredz nodokļu izmaiņas, tas ir rūpīgi jāizvērtē.
Kā ziņots, piedāvātos grozījumus veselības aprūpes finansēšanas likumā plāno izstrādāt un pieņemt Saeimā līdz 1. jūlijam, lai tās varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. janvāra, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas tikšanās sacīja ministre.
Tiem, kuri nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, plānots noteikt obligātu valsts veselības apdrošināšanas maksājumu attiecībā pret minimālo algu, kas būtu 43 eiro gadā.
Tādejādi arī šīs personas saņemtu pilnu valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu. Ministre skaidroja, ka šāda piedāvājums iedzīvotājiem būs izdevīgāks, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.
Viņķele uzsvēra, ka ārstiem nebūs jākontrolē, kuras personas maksā vai nemaksā sociālās iemaksas. "Tās ir privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecības. Ja persona izvēlēsies tomēr nemaksāt obligāto ikgadējo veselības apdrošināšanu, VID vērsīsies pret viņiem tāpat kā pret jebkuriem citiem nodokļu nemaksātājiem," sacīja ministre.