/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/03/22/11884511t1he644.jpg)
Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Eiropadome Lielbritānijai piedāvā divus izstāšanās termiņus (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi breksita pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus.
Viens no termiņiem ir 22. maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.
Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12. aprīlis, skaidroja Kariņš.
"Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu," teica premjerministrs.
Šāds piedāvājums, kā norādīja Kariņš, ES līderu vidū atbalstīts vienbalsīgi.
Kā ziņots, trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto breksita vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.
Parlamenta apakšpalāta jau divas reizes noraidījusi Mejas panākto breksita vienošanos.
Tajā pašā laikā parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Mejas priekšlikumu par breksita atlikšanu.
Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu breksita atlikšanu, taču tam nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir piekritusi Eiropadomes piedāvātajiem breksita pagarinājuma termiņiem, paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc sarunas ar Meju.
Tusks sacīja, ka viņš konsultējies ar Meju ES līderu samitā Briselē.
"Es ar prieku apstiprinu, ka mēs esam panākuši vienošanos," piebilda Tusks.
Viņš sacīja, ka "visi varianti paliks atklāti" līdz 12. aprīlim – galīgajam datumam, līdz kuram Lielbritānijai jāizlemj, vai tā piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Ja britu parlamenta apakšpalāta trešo reizi noraidīs Mejas panākto breksita vienošanos, breksits notiks 12. aprīlī, ja vien Lielbritānija līdz tam nebūs izlēmusi piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās, kuras paredzēts rīkot no 23. līdz 26. maijam.
"12. aprīlis ir galvenais datums, līdz kuram Apvienotajai Karalistei jāizlemj, vai rīkot Eiroparlamenta vēlēšanas," sacīja Tusks.
Lielbritānijai būtu vajadzīgs laiks likumdošanas aktu pieņemšanai par piedalīšanos Eiroparlamenta vēlēšanās, un Meja ir uzstājusi, ka Lielbritānija to nemēģinās darīt, "cienot" vēlētāju breksita referendumā pausto gribu.
"Es stingri uzskatu, ka būtu nepareizi lūgt cilvēkus Apvienotajā Karalistē piedalīties šajās vēlēšanās trīs gadus pēc nobalsošanas par aiziešanu no Eiropas Savienības," sacīja Meja.
Tusks sacīja, ka gadījumā, ja šīs vēlēšanas netiks organizētas Lielbritānijā, tad tālāka "[breksita] pagarināšana automātiski kļūs neiespējama", un pat šo vēlēšanu organizēšanas gadījumā tam būtu nepieciešama visu pārējo 27 dalībvalstu piekrišana.
"29. marts ir pagājis. No šī vakara 12. aprīlis ir jaunais 29.marts," sacīja kāda ES amatpersona.
"12. aprīlī mums jāzina, kāda ir situācija (..) ja līdz tam mēs nebūsim saņēmuši atbildi, tad būs breksits bez vienošanās," brīdināja Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels.
"Atbildība tagad ir britu pusē, un es domāju, ka tās ir šīs dienas lielais sasniegums," deklarēja Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš breksita jautājumā ir ieņēmis stingrāku līniju nekā daži citi ES dalībvalstu līderi.
"Šodienas lēmums uzsver to, cik svarīgi ir, lai parlamenta apakšpalāta nākamnedēļ pieņemtu breksita vienošanos," uzstāja Meja.
"Rīt (piektdien) no rīta es atgriezīšos Apvienotajā Karalistē un smagi strādāšu, veicinot atbalstu vienošanās pieņemšanai (..) Es ceru, ka mēs visi varam piekrist tam, ka mums tagad ir izlemšanas brīdis," sacīja Meja.
Meja bija lūgusi breksita pagarinājumu līdz 30.jūnijam, lai iegūtu laiku vienošanās ratificēšanai, ja tā tiks pieņemta parlamentā, bet pārējo ES valstu līderi negribēja, lai bažas par breksitu ietekmētu Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu.