Tomēr samits varētu apmierināt britu prasību, lai pagājušajā nedēļā Strasbūrā panāktās tiesiskās garantijas par tā dēvēto pagaidu risinājuma laikā ierobežoto raksturu apstiprinātu arī dalībvalstu līderi, atzina Tusks.
"Kas attiecas uz Starsbūras vienošanās apstiprināšanu, uzskatu, ka tas ir iespējams un, manuprāt, nerada riskus, īpaši, ja tas palīdzēs ratifikācijas procesam Apvienotajā Karalistē," norādīja Eiropadomes prezidents.
Viņš gan tūlīt piebilda, ka vēl nav izlēmis, vai būs nepieciešams sasaukt nākamnedēļ vēl vienu ārkārtas samitu "Breksita" atlikšanas apstiprināšanai.
"Ja līderi apstiprinās manus ieteikumus un nākamnedēļ apakšnamā būs pozitīvs balsojums, mēs varam pabeigt un oficiāli apstiprināt lēmumu par pagarināšanu rakstiskā procedūrā," atzina Tusks. "Taču, ja būs tāda nepieciešamība, es nevilcināšos uzaicināt Eiropadomes locekļus uz sanāksmi Briselē nākamajā nedēļā."
Attiecībā uz Mejas vēstulē pieprasīto "Breksita" atlikšanas termiņu Tusks atzina, ka tam ir zināmas priekšrocības, taču norādīja, ka "tas rada virkni tiesiskas un politiskas dabas jautājumu".
Kā ziņots, EK atzinusi, ka Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja "Breksits" tiks atlikts pēc 23. maija, jo pretējā gadījumā ES tiks pakļauta "nopietniem tiesiskiem un politiskiem riskiem".
"Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019. gada 23. maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas," teikts iekšējās lietošanas dokumentā, kas nonācis mediju rīcībā. "Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus."