Pēc ilgām diskusijām RD deputāti aizliedz Rīgā veidot jaunu riepu pārstrādes vietu

Uzņēmuma iesniegumā Rīgas domei teikts, ka jaunajā nolietoto riepu reģenerācijas vietā plānots veikt visu veidu nolietoto riepu - automašīnu, industriālās tehnikas, meža un agrotehnikas, ekskavatoru un iekrāvēju tehnikas un citu - priekšapstrādi jeb mehānisku riepu sagriešanu mazākos gabalos, kā arī vieglo automašīnu riepu presēšanu.

Kopējais plānotais priekšapstrādes apjoms ir 10 000 tonnas gadā.

Pirmo reizi domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīja 19. februārī. Tobrīd vairākiem komitejas deputātiem radās jautājums par to, kādas ir iespējas nodrošināt, ka šajā vietā laika gaitā vienkārši neizveidosies nepārstrādātu riepu kalni, kuri vēlāk netiks apsaimniekoti.

Tā rezultātā komiteja atlika jautājuma pieņemšanu, vienojoties, ka sīkākas informācijas noskaidrošanai uz sēdi pieaicinās "Eco Recycling" un Valsts vides dienesta (VVD) pārstāvjus.

VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis norādīja, ka arī dienests labprāt uzklausītu uzņēmuma plānus par turpmāko darbību, lai gūtu pārliecību, ka nākotnē konkrētajā teritorijā neizveidosies jauna nolietotu riepu glabātuve.

"Akceptējot uzņēmuma lūgumu, mēs ļautu viņiem pārstrādāt līdz par 70 tonnām dienā, kas ir liels apjoms. Jābūt uzmanīgiem, lai tur neveidotos krājumi un beigās tur arī nepaliktu," sacīja Jasinskis.

Savukārt "Eko Recycling" īpašnieks Marks Baltkalns klātesošajiem klāstīja, ka visas riepas tiks eksportētas ārpus Latvijas - uz Dienvidkoreju, Malaiziju, Indiju un citām valstīm.

"Svarīgi saprast, ka šajā vietā riepas tiks nevis pārstrādātas, bet gan sagatavotas eksportēšanai uz citām valstīm. Tām tiks veikta priekšapstrāde, tad tās sakrausim jūras konteineros, uz vedīsim prom," skaidroja Baltkalns. Galvenokārt uzņēmums apņēmies likvidēt Starta ielā 7a un Starta ielā 8 esošos riepu krājumus.

Deputātus gan bažīgus darīja Baltkalna līdzšinējā pieredze biznesā. Proti, uzņēmums SIA "Riepu bloki" Starta ielā bija uzkrājis vairākas tonnas riepu, par ko VVD tam piemēroja 12,9 miljonu eiro sodu, kā rezultātā pieteikta šī uzņēmuma maksātnespēja. Baltkalns bija viens no uzņēmuma vadītājiem.

"Arī "Eco Recycling" patlaban esot gandrīz 6000 eiro parāds valstij, izskanēja komitejā. "Pagaidām jūsu vēsture nav laba. Kur mums ir pārliecība, ka tas neatkārtosies," taujāja deputāte Marija Balcere.

Tāpat deputātos bažas raisījis fakts, ka uzņēmums nomas līgumu ar teritorijas zemes nomniekiem esot noslēdzis tikai līdz šī gada beigām, ar tiesībām pagarināt to vēl uz gadu.

Cenšoties mierināt deputātus, Baltkalns pastāstīja, ka ar "Riepu bloki" maksātnespējas administratoru esot vienojies, ka ar "Eco Recycling" starpniecību tomēr nodrošinās Starta ielas atkritumu izvešanu.

2018. gadā uzņēmums no Starta ielas izvedis aptuveni 400 tonnas riepu, bet kopumā kopš 2014. gada uzņēmums nodrošinājis aptuveni 3000 tonnu riepu izvešanu no Latvijas, viņš stāstīja. "Vasarā karstuma dēļ viņas griezt un presēt ir ļoti apgrūtinoši, arī rudenī ir dubļains un slapjš. Uriekstes ielā visa apstrāde notiktu angārā, kas ievērojami paātrinātu gan darba tempus, gan apjomus," pauda Baltkalns. Patlaban Starta ielā esot aptuveni 2000 tonnas riepu, taču apsaimniekot plānot riepas arī no citām Latvijas vietām.

Tāpat Baltkalns norādīja, ka jau tuvākajā laikā vienosies ar zemes īpašniekiem nomas tiesības pagarināt uz pieciem gadiem.

Deputāti ar VVD pārstāvi un Baltkalnu ilgstoši diskutēja par to, kā nodrošināt, ka uzņēmums riepas tiešām apsaimniekos un eksportēs, nevis uzkrās. Piemēram, deputāts Ansis Ansbergs (LA) rosināja lēmumprojektā atrunāt apjomu, cik daudz riepu uzņēmums teritorijā ir tiesīgs uzglabāt.

VVD pārstāvis Jasinskis rosināja uzņēmumu iesniegt parakstītus līgumus ar atkritumu pieņēmējiem Indijā un citās valstīs.

Savukārt deputāts Druvis Kleins (JKP) rosināja Baltkalnam pagarināt nomas līgumu ar zemes īpašniekiem, kā arī samazināt plānoto pārstrādes apjomu no 10 000 tonnu uz, piemēram, 5000.

Lai gan Baltkalns piekrita visiem deputātu ierosinājumiem un visus uzlabojumus solīja veikt, kopumā komiteja noraidīja ieceri ļaut veidot jaunu riepu pārstādes vietu. Kā skaidroja komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), komitejas lēmums paredz "dot zaļo gaismu" vai arī noraidīt riepu pārstādes vietas izveidi pēc būtības.

"Tiklīdz mēs šo lēmumu pieņemsim, neviens vairs nekad neprasīs mūsu viedokli par šajā teritorijā notiekošo un mums nekādu kontroles iespēju nebūs," viņš pauda.

Viņš sacīja, ka pirms dažām dienām televīzijā esot rādīti lielu riepu kalni Vecumniekos, turklāt to pārstrādes iekārtu iegādei "bija notrallināts pusmiljons Latvijas iedzīvotāju naudas". "Kamēr es vadu šo komiteju, es negribu piedzīvot kaut ko līdzīgu arī Rīgā, atļaujot šeit izveidot jaunu nolietotu riepu kalnu. Mums jau ir pieredze ar šiem uzņēmējiem Starta ielas riepu sakarā," kritiku neslēpa Stepaņenko.

Baltkalns gan aģentūrai LETA apstiprināja, ka, neraugoties uz komitejas lēmumu, jau nākamnedēļ dosies uz VVD, lai atļauju piesārņojošās darbības veikšanai prasītu atkal, vienlaikus veicot visus deputātu minētos uzlabojumus - iesniedzot parakstītus līgumus ar sadarbības partneriem ārvalstīs, pagarinot nomas attiecību līgumu un citus.

Pēc tam šis jautājums atkārtoti varētu nonākt komitejas darba kārtībā.

Kā liecina "Firmas.lv", "Eko Recycling" reģistrēts 2011. gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Marks Baltkalns.

2017.gadā "Eko Recycling" strādāja ar 625 537 eiro apgrozījumu, kas ir par 25,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka 22,9 reizes un bija 1352 eiro.