/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9745089t1h537b.jpg)
Viltus ziņas un dezinformācijas izplatīšana ir problēma, kas kļūst arvien aktuālāka visā Eiropas Savienībā (ES). Turklāt dezinformācijas ietekmei visvairāk pakļauti bērni un jaunieši vecumā līdz 16 gadiem, vēsta LNT Ziņas.
Nepatiesas informācijas slazdos: Kā atpazīt viltus ziņas? (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai iemācītu bērniem, kā pārbaudīt informāciju un neiekrist nepatiesas informācijas slazdos, pirmdien visā ES, tostarp arī Latvijā, sākusies pirmā medijpratības nedēļa, kuras ietvaros bērniem ar interaktīvu uzvedumu rosinās attīstīt kritisko domāšanu.
Pirmais medijpratības pasākums aizvadīts Rīgā Nacionālās Mākslas vidusskolā. LNT ziņu uzrunātie skolēni atzina, ka ir saskārušies ar viltus ziņām, tomēr zinot arī, kā pārbaudīt, vai iegūtā informācija ir patiesa vai tomēr nē.
“Ir izplatījušās divas viltus ziņas, ka ir sešus centimetrus lieli zirnekļi, bet es braucu transportā un mana vecmāmiņa teica, ka tā nav. Es zinu, ka ir vienu centimetru lieli zirneklīši,” par savu pieredzi ar informāciju internetā stāsta skolniece Estere.
"Piemēram, ja kāds ir miris un it kā tā nav patiesa ziņa, tad tev ir jāiet jālasa vai pat, drošākajā, gadījumā jāaizbrauc pie tā cilvēka. Viltus ziņas rada, lai uztaisītu sensāciju un ticētu, teiksim, viņiem. Viņi grib ieriebt,” domā skolnieks Kārlis.
Jaunākais Kultūras ministrijas veiktais pētījums liecina, ka tikai puse bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem, zina, kas ir viltus ziņas un, kā tās atpazīt. Turklāt pieaugot informācijas apjomam, kas ir pieejams no visdažādākajiem avotiem, kritiskās domāšanas nepieciešamība kļūst arvien aktuālāka.