Suņa socializēšana - ko tas nozīmē, un kādēļ tas ir svarīgākais saimnieka uzdevums?

Suņa dzīves pirmie mēneši zināmā mērā ir vissvarīgākais viņa dzīves posms, kura laikā saimniekam jāgādā, lai suns iekļautos sociālā vidē, kā arī nevienu neapdraudētu. "PetCity" suņu skolas treneris Ivars Lielpēteris norāda, ka socializācijai labākais laiks ir kucēna dzīves pirmās 12 nedēļas.

"Kucēna socializācija ir vienīgā lieta, ko suņa apmācībā ir iespējams nokavēt."

"Suns, tāpat kā cilvēks, visvairāk baidās no tā, ko viņš nepazīst. Un, kad suns piedzimst, viņš nepazīst neko. Sākumā gan mazajiem uztvere darbojas otrādi - viņi nevis no visa baidās, bet tieši otrādi - ne no kā nebaidās. Tāpēc arī kucēni vienmēr ir visziņkārīgākie, jo ir gatavi bezbailīgi visam skriet virsū. Un tādējādi suns gūst pieredzi, taču šī bezbailība ilgst tikai līdz aptuveni trim mēnešiem. Pēc trīs mēnešu vecuma suņa smadzenes "sagriežas" atpakaļ normālā režīmā, kad viņš izjūt bailes un no visa, ko nav iepazinis, turpmāk baidīsies."

"Pēc tam ir grūti, reizēm pat neiespējami iemācīt viņu nebaidīties, tāpēc ir ļoti svarīgi pirmajos mēnešos suni socializēt, parādot viņam visu, ar ko dzīvē var nākties saskarties,"

par socializācijas lomu suņa dzīvē skaidro eksperts.

» Kā palīdzēt sunim pārvarēt bailes? Kinologa padomi mājdzīvnieku saimniekiem

Kā norāda Lielpēteris, suni var sākt socializēt, līdzko kucēns ir atvests mājās. Pat ja  sākumā vetārsts neļauj vest viņu ārā, ir būtiski tomēr ar četrkājaino draugu doties pastaigās uz tīrām un sakoptām vietām, kur viņam ir iespēja iepazīt ārējo pasauli - mašīnas, tramvajus, pilsētvidi, ar kuru viņam nāksies saskarties visu atlikušo dzīvi. Kucēns gan ir rūpīgi jāuzmana, lai viņš neņemtu mutē visu, kas atrodams zemē, taču došanās pastaigās ir ārkārtīgi svarīga kucēna socializācijas procesā.

Bailes no apkārtējās pasaules ir tās, kuras nav iespējams "pārmācīt".

Pēc eksperta teiktā, šeit vietā ir salīdzinājums ar cilvēkiem - ja cilvēkam ir bail no čūskām, viņam šīs bailes ir praktiski neiespējami apslāpēt.

Viņš var ar prātu sevi pierunāt iziet cauri zooloģiskajam dārzam un saprast, ka virsū čūska nebruks, taču omulīgi nejutīsies tik un tā. Atšķirība gan tāda, ka cilvēkam ar čūskām nav jāsaskaras katru dienu, bet, ja sunim ir bail no automašīnām, viņam katru dienu būs jāiet ārā un ik dienas jāpiedzīvo diskomforts un milzīgs stress visu atlikušo dzīvi.

Lielpēteris uzsver, ka gadījumos, ja suns baidās jau pavisam maziņš, ir nepieciešams meklēt speciālista palīdzību, jo bailes ir kā slimība, kuru nedrīkst ielaist.

Ļoti bieži gan tieši paši cilvēki saasina kucēna bailes - kad suns sabīstas, saimnieks nekavējoties mēģina viņu mierināt un paijāt, kas ir tāda pati rīcība kā tad, kad suns izdara kaut ko labu, tādēļ mīlulim var rasties asociācija, ka viņš tiek slavēts par to, ka ir sabijies.

Saimniekam šādās situācijās ir būtiski pašam nereaģēt uz notiekošo, pat ja suns izrāda izbīli, tādējādi rādot piemēru mīlulim.

Ir svarīgi sākt kucēna socializāciju pēc iespējas ātrāk. Arī tādēļ, ka gadījumos, ja saimnieks kucēna bailes pamana 2,5 mēnešu vecumā, vēl ir līdz pat mēnesim ilgs laiks šīs bailes iemācīt pārvarēt, bet, ja suņa bailīgums tiek pamanīts četru mēnešu vecumā, tad situācijas var būt smagas un pat tik bezcerīgas, ka atliek vien kucēnam iemācīt nevis nebaidīties, bet gan neizrādīt bailes ar agresiju.

"Būtu diezgan jocīgi redzēt, ka pele brūk virsū kaķim, jo parasti ir otrādi. Bet jebkura pele, kas ir iedzīta stūrī, bruks virsū kaķim, jo izjūt lielu bezspēcību. Tāpat ir, ja suns atrodas emocionālā "stūrī", jo tad parādīsies agresija, taču tas nemaina faktu, ka viņš aizvien būs bailīgs. Tāpēc var rasties tādas situācijas, kurās četrkājainais draugs ierauga cilvēku, paredz, ka tiks, viņaprāt, iedzīts stūrī, un uzbrūk, jo vienkārši tā maskē savas bailes," skaidro Lielpēteris.

Arī jaunākās tendences suņu apmācībā ir koncentrēties nevis uz to, ko saimnieks negrib, aizrādot un sodot suni par nevēlamu uzvedību, bet gan stāstot, kas no dzīvnieka tiek gaidīts: piemēram, ka, atnākot pie cilvēkiem, jāapsēžas, nevis jālēkā, par katru pareizu rīcību mīluli atalgojot ar kārumiem un slavēšanu. Dažādās situācijās sunim ir jārāda, kas viņam ir jādara, nevis jāķer mirkļi, kad viņš dara blēņas, par to sodot.

Saimniekam gan jāsaprot, ka socializācija nav paklausības nodrošināšana - tā vien iemāca sunim nebaidīties no apkārtējās pasaules.

"Socializāciju nu gan nevajag kavēt, ja ir vēlme ar suni aizvadīt harmonisku dzīvi. Par pašu mācīšanu un komandām var diskutēt - kam tas nepieciešams, kam ne, bet socializācija ir obligāts pasākums, kas ir jādara laicīgi," rezumē eksperts.

Sadarbībā ar "PetCity".