/nginx/o/2019/03/15/11869415t1hce91.jpg)
Rīgas dome arī šogad turpinās audzēt budžeta deficītu un tērēt vairāk, nekā spēj nopelnīt, pēc pašvaldības 2019. gada budžeta projekta izvērtēšanas šodien žurnālistiem sacīja partijas "Latvijas attīstībai" (LA) Rīgas domes frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.
Viņš norādīja, ka domes izdevumi jau desmit gadus pārsniedz tās reālās iespējas un ieņēmumus. "Pilsētas izdevumi pārsniedz miljardu. Salīdzinājumam - Ventspils un Valmieras budžeti abi kopā ir mazāki. Mēs konstanti tērējam vairāk, nekā spējam nopelnīt, bet ar katru gadu tāpat turpinām tērēt vēl vairāk, un vidēji budžeta deficīts pašvaldībai ik gadu ir 110 līdz 120 miljoni eiro," sacīja Zeps.
Deputāts norādīja, ka arī pašvaldības iecere palielināt algas vairākām pašvaldības darbinieku grupām esot zināmā mērā ņirgāšanās. "Pērn budžeta grozījumos mēs lūdzām paaugstināt algas auklītēm, policistiem, sociālajiem darbiniekiem un citām sociāli neaizsargātākajām grupām. Koalīcija tagad ņems un palielinās algas vidēji tikai par 4% līdz 6%, lai gan iespējas ir daudz lielākas," sacīja deputāts.
Komentējot to, ka, piemēram, sociālajiem darbiniekiem algas šogad tiks palielinātas līdz pašvaldības noteikumos pieļaujamajam maksimumam, Zeps pauda, ka šos noteikumus mierīgi var arī mainīt. Ieviest nepieciešamās izmaiņas LA esot prasījusi jau aizvadītā gada septembrī, turklāt paaugstināt algu "griestus" arī pati koalīcija varot jebkurā brīdī.
LA analizēja arī vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību budžetus. Piemēram, "Rīgas mežiem" katru gadu tiekot palielināta dotācija, aizbildinoties ar to, ka uzņēmums apsaimnieko aizvien jaunas teritorijas. Pēc Zepa paustā, realitātē, piemēram, parkus apsaimnieko ne tikai "Rīgas meži", bet arī izpilddirekcijas.
Savukārt deputāts Māris Mičerevskis (LA) pauda, ka "Rīgas Centrāltirgus" pilda tikai starpnieka funkciju un bieži vien telpas iznomā neatbilstoši reālajām tirgus izmaksām. "Piemēram, Āgenskalna tirgu viņi iepriekš iznomāja par vienu santīmu kvadrātmetrā. Tas nav normāli. Mūsu aizdomas ir, ka Centrāltirgus vienkārši pilda starpnieka lomu, lai dome pa tiešo nenodotu nomas tiesības kādiem sev pietuvinātiem cilvēkiem," sacīja Mičerevskis.
Bez opozicionāru kritikas neiztika arī sabiedrībā plaši apspriestā "Rīgas satiksme". Politiķu ieskatā, viena no galvenajām problēmām ir tā, ka "Rīgas satiksme", būdama komercuzņēmums, veido savas atskaites kā pašvaldības iestāde. Tā rezultātā tiekot izstrādātas nekorektas atskaites, kas tad arī noved pie zaudējumiem. "Papētot uzņēmuma investīciju plānus, mēs redzam, ka tie ir iespējami tikai tādēļ, ka ir apturēti attīstības projekti. Kad šos projektus vajadzēs īstenot, viņi prasīs vēl naudu. Arī tagad mēs nezinām, vai rudenī viņi neprasīs papildu dotāciju tikai tādēļ, ka kaut kādus caurumus nebūs izdevies aizlāpīt. Viņi jau sākotnēji lūdz 139 miljonus eiro, taču saņems tikai 130 miljonus," atgādināja Zeps.
Kopumā vērtējot pašvaldības budžetu, LA deputāti sacīja, ka tas nekādā veidā neveicina Rīgas attīstību. Pamatā tiekot īstenotas sociālās funkcijas, taču neesot nevienas investīciju programmas, kas varētu ģenerēt Rīgai ienākumus. "Nav domāts par ārvalstu investoriem, par ārpusskolas izglītību, lai iesaistītu skolēnus tehniskajās zinātnēs. Nav domas par Rīgas izcilības programmu. Tajā pat laikā mēs turpināsim remontēt skolas, kuras tāpat slēgs," kritiku neslēpa LA deputāti.
Kopumā frakcija plāno iesniegt budžeta priekšlikumus aptuveni desmit miljonu eiro apmērā, no kuriem seši tiks lūgti vairāku pašvaldības darbinieku amatalgu palielināšanai. Līdzekļi tikšot lūgti arī Izcilnieku programmas ieviešanai, atsevišķu objektu remontdarbiem un citiem mērķiem.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas 2019. gada budžeta ieņēmumi šogad plānoti 972,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,083 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 110 miljonus eiro lielu deficītu.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)