/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/15/9585092t1h3fd1.jpg)
Latvijā pērn vislielāko risku nelegālās nodarbinātības jomā veidoja Moldovas, Ukrainas un Krievijas pilsoņi, liecina Valsts robežsardzes (VRS) sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Pērn lielāko risku nelegālās nodarbinātības jomā veidoja Moldovas un Ukrainas pilsoņi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju ārzemnieku skaits, kuri saņem darba atļaujas Latvijā pastāvīgi pieaug.
2018. gadā uzturēšanās atļaujas ar tiesībām strādāt saņēma 11 359 ārzemnieki. Gadu iepriekš šādas atļaujas saņēma 7688 ārzemnieki, bet 2016. gadā izsniegtas 6007 atļaujas.
Vienlaikus pastāvīgi pieaug arī VRS konstatēto ārzemnieku skaits, kas strādāja bez nepieciešamajām darba atļaujām.
Pērn par nelikumīgu strādāšanu pieķerts 371 ārzemnieks, bet gadu iepriekš 100 ārzemnieki, savukārt 2016. gadā konstatēti 90 ārzemnieki.
No ārzemniekiem vislielāko skaitu darba tirgū ieņem Ukrainas valstspiederīgie, kas veido nedaudz vairāk kā pusi no visiem strādājošajiem.
Savukārt lielākās nelikumīgi nodarbināto grupas veidoja Ukrainas, Moldovas un Krievijas pilsoņi.
Salīdzinot legāli nodarbināto skaitu un konstatēto nelikumīgi nodarbināto skaitu VRS secina, ka vislielāko risku nelegālās nodarbinātības jomā veidoja tieši Moldovas un Ukrainas pilsoņi.
Galvenās nodarbinātības sfēras, kurās tika konstatēti pārkāpumi nodarbinātības jomā, bija būvniecība, kravu pārvadījumi un loģistika, kā arī sabiedriskā ēdināšana.
No 371 nelikumīgā strādāšanā pieķerta ārzemnieka naudas sods piemērots 302 personām, uzliekot naudas sodu kopumā par 45 130 eiro.
Savukārt darba devējiem par ārzemnieku nelikumīgu nodarbināšanu naudas sodos piemērots kopumā 11 175 eiro.
"Pieaugošais konstatēto pārkāpumu skaits un nodarbinātības sfēras, kurās konstatēti šie pārkāpumi liecināja, ka Latvija kļūst pievilcīgāka kā mērķa valsts personām no trešajām valstīm, kuras meklē darbu Eiropas Savienībā," norāda VRS.