Tā kā pieteicējam bija noformēta Latvijas vīza, atbildību par pieteicēja lietas izskatīšanu uzņēmās Latvijas varas iestādes.
Pieteicējs daudzus gadus ir frizieris-stilists, arī uzturoties Baltkrievijā, strādājis frizētavā Minskā. Pieteicējs uzaicināts apmeklēt izstādi "Bērnu pasaule" Rīgā. Atrodoties Latvijā, pieteicējs divas reizes nedēļā apmeklē Jehovas liecinieku valstības zāli Rīgā.
Administratīvās tiesas spriedumā norādīts, ka, tiesas ieskatā, Krievijas Augstākās tiesas spriedums ir bijis nesamērīgs, jo Jehovas liecinieku darbības nevar tikt traktētas kā ekstrēmas.
Tāpat tiesa norādījusi, ka tiesu praksē ir atzīts, ka nevar tikt sagaidīts, lai persona, kurai savas reliģiskās pārliecības dēļ draud vajāšana, atteiktos no šīs pārliecības paušanas.
Tiesa spriedumā arī skaidrojusi, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja reliģiskās pārliecības paušana ir nesaraujami saistīta ar viņa personības būtību. Par to liecina pieteicēja līdzšinējā aktīvā darbība organizācijā "Jehovas liecinieki".
Tiesa pieņem, ka ne visi Jehovas liecinieki Krievijā aktīvi sludina, attiecīgi viņiem arī nedraud vajāšana no valsts puses, taču šis nav tas gadījums. Pārsūdzētajā PMLP lēmumā pamatoti norādīts, ka līdz izceļošanai pieteicējs ar reāliem vajāšanas draudiem nesaskārās, taču, ņemot vērā notikumu attīstības gaitu valstī kopumā pēc minētā Krievijas Augstākās tiesas sprieduma pieņemšanas, tiesai nerodas pārliecība, ka pieteicēja atgriešanās izcelsmes valstī ir droša.
Aplūkojot citu valstu praksi, tiesa secināja, ka Vācijā Hamburgas administratīvā tiesa piešķīra bēgļa statusu Jehovas lieciniecei, secinot, ka konkrētās personas ticības prakse ir pilna laika sludināšana vairāk kā desmit gadu garumā. Arī Somijas migrācijas dienesta sniegtā informācija liecina, ka bēgļu statuss Jehovas lieciniekiem no Krievijas tiek piešķirts, ņemot vērā viņu lomu draudžu darbības vadīšanā un organizēšanā, kā arī katras konkrētās personas ticības praktizēšanas paradumus.