/nginx/o/2019/03/07/11848631t1h3f3a.jpg)
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu speciālisti apzinājuši 30 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas, no kurām piecas ir jaunas, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Speciālisti izstrādājuši nacionāla mēroga pētījumu par plūdu riska novērtējumu 2019. -2024. gadam, kuru ministrija apstiprinājusi.
Kopumā Latvijā uzskaitītas applūstošās platības vairāk nekā 2000 kvadrātkilometru platībā, kas veido 3,4% no valsts teritorijas. Daļā no šīs teritorijas iespējami katastrofāli plūdi, norādījuši pētnieki. Applūstošajās teritorijās atrodas lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju un infrastruktūras blīvumu, nozīmīgas hidrotehniskās būves, piemērām, Daugavas hidroelektrostacijas (HES) kaskāde un citi.
Apkopojot informāciju par vēsturiskajiem un pēdējos gados notikušajiem plūdiem un to izplatību, kā arī, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, identificētas piecas jaunas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijas - Mazās Juglas upes paliene, Daugavas upe no Daugavpils līdz Līvāniem, Valmiera, Skrunda un Lielupes augšteces paliene.
Tādējādi Latvijā kopumā apzinātas 30 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.
Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, noteiktas arī divas potenciālas plūdu riska teritorijas - Līvānu pilsēta un Daugavas Sakas sala, kurām tiks veikts papildu novērtējums pēc plūdu postījumu un riska karšu izstrādes, lai precizētu, vai nepieciešams tās iekļaut nacionālās nozīmes plūdu riska teritoriju sarakstā.
LVĢMC izstrādātajā novērtējumā identificētas teritorijas, kurās plūdu risks novērtēts kā būtisks, ņemot vērā iepriekš notikušus plūdus, kam bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas nākotnē varētu atkārtoties līdzīgā vai lielākā apmērā. Tāpat plūdu riska novērtējumā ņemtas vērā klimata pārmaiņas.
Novērtējumā identificētajām teritorijām līdz 2020.gada sākumam tiks izstrādātas vai atjaunotas plūdu postījumu un plūdu riska kartes, kā to paredz Eiropas Savienības direktīva par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un Ūdens apsaimniekošanas likums.
Plānots, ka plūdu riska kartes nodrošinās Plūdu riska pārvaldības plānu sagatavošanu, kā arī Pretplūdu pasākumu programmas izstrādi, kas turpmāk ļaus samazināt plūdu risku iedzīvotājiem, potenciālajiem piesārņojuma avotiem un citiem objektiem.
Kā skaidro VARAM, plūdu risks ir plūdu iestāšanās varbūtība kopā ar to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Novērtējumā 2019. -2024. gadam noteikts plūdu riska indekss, kas aprēķināts, balstoties uz plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaitu, zaudējumiem saimnieciskajai darbībai un īpašumam, kā arī apdraudējuma novērtējumu sociālā riska grupām.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)