Skrējējas Velvere un Bukša nesasniedz Eiropas čempionāta telpās finālus

Velvere savā pusfināla skrējienā 800 metru skrējienā ar laiku divas minūtes un 4,06 sekundes bija ceturtā, bet finālam kvalificējās tikai katra skrējiena trīs labākās sportistes. No vietas finālā latviete atpalika par 0,46 sekundēm.

Noslēgumā Velvere bija spiesta samierināties ar desmito vietu.

Priekšsacīkstēs Velvere pārliecinoši uzvarēja savā skrējienā un iekļuva pusfinālā, ko automātiski sasniedza katra skrējiena divas ātrākās sportistes. Latvijas skrējēja finišēja pēc divām minūtēm un 5,37 sekundēm, kas gan kopējā ieskaitē bija vien 14.rezultāts.

Februārī Velvere 800 metros telpās uzstādīja Latvijas rekordu, finišēdama pēc divām minūtēm un 1,10 sekundēm.

Vēlāk sestdien pusfinālu 60 metru sprintā aizvadīja arī Bukša, tomēr viņa savā skrējienā ar laiku 7,42 sekundes bija septītā starp astoņām dalībniecēm un pārliecinoši vēlāk sestdien gaidāmajā finālā neiekļuva. To sasniedza katra skrējiena divas ātrākās sportistes un labākās nākamo divu rezultātu īpašnieces.

No iekļūšanas finālā Bukša atpalika par 0,16 sekundēm. Eiropas čempionātā līdz ar to viņai 22.vieta.

Pirms tam priekšsacīkstēs Bukša ar laiku 7,39 sekundes savā skrējienā bija ceturtā. Pusfinālā automātiski iekļuva katra skrējiena pirmo trīs vietu ieguvējas, tāpēc latvietei bija jāgaida līdz kvalifikācijas beigām, lai iekļūtu pusfinālā.

Beigās Bukša tajā iekļuva pēc rezultāta, būdama 23.ātrākā priekšsacīkšu skrējēja.

Pirms tam sestdien kvalifikācijas sacensības tāllēkšanā nepārvarēja māsas Lauma un Māra Grīvas. Vislabāko rezultātu no abām uzrādīja Māra, kura ar atkārtotu personīgo rekordu - 6,41 metru - bija desmitajā vietā, kamēr Lauma ar 6,34 metriem ieņēma 15.pozīciju starp 18 konkurentēm.

Lai iekļūtu finālā, tāllēcējām bija jālec vismaz 6,65 metru tālumā vai jābūt labāko astoņu sportistu pulkā, tomēr normatīvu spēja pārvarēt sešas sportistes, kas pārējām pavēra tikai divas iespējas iekļūt finālā. Kā pēdējā izšķirošās sacensības ar 6,50 metriem sasniedza Lielbritānijas sportiste Ebigeila Irozuru, tādējādi M.Grīva no viņas atpalika par deviņiem centimetriem.

Vēl sestdien 60 metru barjerskrējiena priekšsacīkstes aizvadīja Kristaps Sietiņš, kurš ir šāda ranga sacensību debitants. Viņš ar laiku 8,05 sekunde savā skrējienā gan bija pēdējais un ieņēma noslēdzošo pozīciju arī starp visiem sportistiem, kuri tika pie ieskaitīta rezultāta. Kontinenta meistarsacīkstes viņš noslēdza 29.vietā.

Piektdien Laura Ikauniece pieccīņā laboja Latvijas rekordu un izcīnīja piekto vietu. Tikmēr 43 gadus vecu Latvijas rekordu 400 metros laboja Gunta Vaičule, kura apstājās pusfinālā, meistarsacīkstes noslēdzot 14.vietā.

Tāpat pusfinālu 400 metros sasniedza Jānis Leitis, kurš noslēgumā ieņēma devīto vietu. Vēl priekšsacīkstes trīssoļlēkšanā nepārvarēja Elvijs Misāns, kurš ieņēma 16.vietu, bet 3000 metru skrējienā Uģis Jocis guva 26.pozīciju.

35.Eiropas čempionāts telpās noslēgsies svētdien.

Pirmo zeltu medaļu Eiropas čempionā telpās Latvijas izlases sastāvā izcīnīja Igors Kazanovs, 1992.gadā uzvarot 60 metru barjerskrējienā. Nopelniem bagātākais Eiropas čempionāts Latvijas komandai bija 1996.gadā Zviedrijā, kad mājās tika vestas trīs medaļas - Māris Bružiks kļuva par Eiropas čempionu trīssoļlēkšanā, Kazanovs uzvarēja 60 metru barjerskrējienā, kur Guntis Peders izcīnīja sudrabu.

Vislielākā Latvijas izlases komanda Eiropas čempionātā telpās piedalījās 2015.gadā, komandā startējot 11 sportistiem. Pie godalgām Latvija šajās sacensībās nav tikusi kopš 2002.gada, kad trešais 60 metru barjerās bija Staņislavs Olijars.