Latvijas Būvinženieru savienības vadītāja Helēna Endriksone skaidroja, ka šāda situāciju patlaban pieļauj normatīvie akti. Proti, tie nosaka, ka būvinženieris ir tiesīgs veikt ēkas nolietojuma novērtējumu, nemaz neveicot konstrukciju atvēršanu un izpēti.
Tātad patlaban nolietojumu drīkst noteikt tikai vizuāli.
Otrs trūkums esot nolietojuma aprēķināšanas metodika, jo patlaban nolietojuma pakāpes ir iedalītas trīs daļās - 0-30%, 30-60% un 60-100%.
"Konkrētajā gadījumā inženieris bija novērtējis, ka pagrabs un pamati ir 60% nolietojušies. Plus, šī māja nodota ekspluatācijā 1930. gadā, un pēc formulas tai šādos gadījumos piešķir 80% nolietojumu, kas automātiski samazina kadastrālo vērtību," skaidroja Endriksone.
Gan VZD, gan Būvinženieru savienība jau ir tikusies ar Būvniecības valsts kontroles biroju, Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām institūcijām, lai sāktu nepieciešamo grozījumu izstrādi.
Endriksones ieskatā, primārais būtu noteikt, ka būvinženieri nedrīkst sniegt ēkas nolietojuma slēdzienus, un ka to var darīt tikai VZD eksperti, kas tam ir speciāli apmācīti. Tāpat būtu nepieciešams noteikt sīkāku nolietojuma procentuālo sadalījumu un veikt citas izmaiņas metodikā.