/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/20/11727791t1h5631.jpg)
Saeimā trešdien, 27. februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sacīja, ka šī gada budžetā naudas pedagogu atalgojuma palielināšanai nav un nebūs .
Finanšu ministrs: Naudas pedagogu atalgojuma palielināšanai nav un nebūs (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skolotāju algas varētu pieaugt nākamgad, taču tikai gadījumā, ja īstenosies iecerēto reformu plāni. Skolotāji, kā jau solījuši, sāk gatavoties protesta akcijām.
Skolotāju arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga otrdien 25 000 pedagogu vārdā lūdza Saeimas Budžeta komisijas deputātus nosūtīt vēstuli Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai ar prasību budžeta likumā iekļaut 9 miljonus eiro, kas nepieciešami algu palielināšanai jau no šī gada 1. septembra.
Vanaga atgādināja, ka pirms vēlēšanām palielināt skolotāju atalgojumu solījušas visas partijas.
"Ja mēs neredzēsim šo finansējumu budžeta likumprojektā, tad 20. martā vairāk nekā 2500 pedagogu pulcēsies pie Saeimas, bet - ja tas nedos pozitīvā ziņa pārsteigumus, tad diemžēl ir streiks. Tas ir pielemts," pauda Vanaga.
Deputāti pedagogu aicinājumu uztvēra dažādi, tomēr neviens nesolīja valdībai vēstuli sūtīt.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka "Budžeta komisija nav tā vieta, kur dala naudu. Budžeta komisija tikai uzrauga naudas dalīšanas procesu. Mēs ļoti ceram, ka valdība sadzirdēs un redzēs, ko tur var vai nevar darīt."
Savukārt Saeimas deputāte Dana Reizniece - Ozola (ZZS) piebilda: "Bondara kungs, Budžeta komisijai nav jāpieņem budžeta projekts ar aizsietām acīm. Mums ir ne tikai pienākums, bet arī tiesības to kritiski vērtēt un sniegt priekšlikumus gan par izdevumiem, gan ieņēmumiem. To mēs, ceru, arī darīsim."
Finanšu ministrs gan uzreiz lika saprast, ka tas, vai pedagogu prasība tiks nostiprināta ar deputātu vēstuli, lietas būtību nemainīs – šogad tiks pieņemts tehnisks budžets un naudas, lai celtu algas, nav.
Reirs uzsvēra, ka naudu varētu piešķir, lai algas celtu no nākamā gada, taču pirms tam jāsakārto izglītības iestāžu tīkls. Pašvaldības ļoti kūtri šobrīd realizējot izglītības reformu.
"Mēs esam ieguldījuši izglītībā 60 miljonus, bet praktiski redzam, ka reforma nenotiek. Pedagogu skaits pagājušogad ir pieaudzis par 200 cilvēkiem. Nav jautājums par naudas došanu vai nedošanu. Mums ir jāpanāk, lai šī reforma patiešām strādātu," uzskata Reirs.
Tāpat tika arī norādīts, ka Latvijā vispārējie valdības izdevumi izglītība jau šobrīd ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā, līdz ar to galvenais esot sistēmas sakārtošana, nevis papildus līdzekļu piešķiršana.
Tomēr pedagogi ar atbildi palika neapmierināti un sākuši gatavoties streikam. Jau ziņots, ka streiks iecerēts eksāmenu laikā.