Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Dināra Rudāne dalās smagajos pēcdzemdību pārdzīvojumos: Kāds ķīselis man bija galvā! (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pašmāju dziedātāja Dināra Rudāne 14. septembrī laida pasaulē meitiņu, kurai deva vārdu Miriama Amira. Tagad dziedātāja sociālajos tīklos publiski dalījās ar savu smago pēcdzemdību perioda pieredzi.

Dziedātāja pastāstīja, ka nesen piedzima meitiņa viņas māsai, tādēļ ar vēstulēm, kuras paredzētas viņai, Rudāne dalījās arī publiski, cerībā likt aizdomāties pārējām mammām.

Mūziķe atklāja, ka pirmajā dienā iztēlotā pēcdzemdību prieka vietā viņa piedzīvoja satraukumu un sāpes, nespējot loģiski padomāt. Tāpat Rudāne nevarēja sev piedot, ka viņai ir bijis jātaisa ķeizragrieziens un viņa nav spējusi dzemdēt pati.

"Lai arī ārsti teica, ka meitiņa man bija par lielu, es tik un tā turpināju sev pārmest (šobrīd saprotu, ka tā ir laime, ka tāda operācija eksistē). [..] Bet pirmajās dienās smadzenes "vārījās" un tam visam klāt pievienojās piena trūkums. Tā uzreiz nebija un pēc trim dienām nebija. Caur sāpēm liku meitiņu klāt pie krūts, cerot, ka viss mainīsies. Līdz asinīm bija sajūta, ka pie krūts pieliek atkailinātu elektrības vadu.

Vainas sajūta bija neizturama. Teicu Edvīnam, ka esmu slikta māte, ja nespēju ne normāli laist pasaulē bērnu, ne tagad pabarot. Kāds ķīselis man bija galvā!

Nabaga Edvīns! Piens parādījās piektajā dienā tik daudz, ka visu valsti varētu nodrošināt. Pat ja neparādītos - cilvēki dzīvo absolūti tādu pašu dzīvi, piedzimstot naturāli vai pēc operācijas, baroti ar krūts pienu vai maisījumiem. Šobrīd to saprotu, bet ne tad. Man likās, ka tā ir tikai man,"  bilst mūziķe.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Dinara Rudan (@dinara_rudan) on

Viegli Dinārai nav gājis arī mājās - viņa sevi salīdzina ar zombiju, kurš staigājis pa dzīvokli un nav zinājis, kā palīdzēt meitiņai.

"Sakrātais nogurums un absolūta bezpalīdzība, neziņa, kā palīdzēt, pārauga histērijā, un pēc brīža es jau raudāju skaļāk par Miriamu Amiru, kas viņu arī nomierināja. Gan smieklīgi, gan skumji," tā Rudāne, vēlāk tekstā atklājot, ka jutusies kā "piena fabrika".

Dzīves ritms nostabilizējies nākamajos mēnešos, jo mūziķe sākusi saprast, kas meitiņai liek justies slikti, sākušās arī mierīgas naktis.

Vislielāko pateicību par palīdzību viņa izsaka savam mīļotajam, kurš gan fiziski, gan morāli Dināru ir atbalstījis.

Vaļsirdīgais ieraksts ļoti aizkustināja daudzas māmiņas, vairākām izsakot pateicību mūziķei par drosmi dalīties arī ar ne tik skaistajiem mirkļiem.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu