:format(webp)/nginx/o/2018/12/17/11663029t1h1ba3.jpg)
Šogad reorganizācija skars vismaz 15 izglītības iestādes, savukārt piecas skolas tiks likvidētas, tomēr lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, tāpēc kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par reorganizētajām, slēgtajām un dibinātājām izglītības iestādēm 2019. gadā.
Līdz jaunajam mācību gadam vismaz septiņām izglītības iestādēm tiks mainīta īstenojamā izglītības pakāpe. Par pamatskolām kļūs divas vidusskolas - Liepnas vidusskola un Tumes vidusskola, par sākumskolām - Mežgaļu pamatskola, Saldus novada pašvaldības Kursīšu pamatskola, Jaunlutriņu pamatskola un Pampāļu pamatskola. Savukārt Līvu sākumskola pārtaps par Līvu pirmsskolas izglītības iestādi.
Vēl kopumā vismaz astoņas izglītības iestādes skars pievienošanās vai apvienošanās process. Tā ar šī gada sākumu Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde "Cīrulītis" pievienota Irlavas pamatskolai, savukārt Auces novada pirmsskolas izglītības iestāde "Mazulis" pievienota Auces novada pirmsskolas izglītības iestādei "Pīlādzītis". Tāpat Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde "Laimiņa" tiks pievienota bērnudārzam "Māriņa". Jūnija beigās, apvienojot Iecavas internātpamatskolu un Dzimtmisas pamatskolu, tiks izveidota Iecavas pamatskola.
Savukārt jaunajā mācību savas durvis vaļā nevērs vēl vismaz piecas izglītības iestādes. Jūnijā tiks likvidēta Ozolu sākumskola Valkas novadā un Andzeļu pamatskola Dagdas novadā, bet augustā savu darbību beigs Liepājas internātpamatskola, Jaunmuižas pamatskola Skrundas novadā un Jūrmalas vakara vidusskola.
Patlaban izvērtēšanā IZM ir vēl četru pašvaldību iesniegumi - Aglonas, Raunas, Rēzeknes novada un Grobiņas novada pašvaldību lēmumi.
Ņemot vērā, ka līdz šim lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs.
Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājs. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo, vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.
Izskatot jautājumus par saskaņojumu pašvaldības lēmumam par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, tiek ņemti vērā vairāki kritēriji: izglītības iestādes darba kvalitāte - skolēnu mācību rezultāti un sekmības dinamika, izglītības programmu piedāvājums, sasniegumi interešu izglītības jomā, pedagogu un izglītības iestādes vadītāja darba kvalitāte u.c.; izglītības pieejamība - sākumskolas (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai; transporta nodrošinājums; izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā - pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls; iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis.
Pirms lēmuma pieņemšanas tiek izskatīts pašvaldības iesniegums, pašvaldības lēmums par izglītības iestādes reorganizēšanu vai likvidāciju, pašvaldības argumentēts pamatojums par reorganizēšanu vai likvidāciju.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)