Latvijas basketbola izlase piedzīvoja vienu no sāpīgākajām neveiksmēm izlases vēsturē. Ko mēs no šīs izlases varam sagaidīt turpinājumā?
Latvijas izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars pēdējās dienās kļuvis par vienu no karstākajiem tematiem sociālo tīklu vietnēs. Uzreiz pēc zaudējuma daudzi bija gatavi atlaist Vecvagaru. Taču, vai galvenā trenera maiņa būtu objektīvs lēmums? Gribētos ticēt, ka jā. Komanda ar iespējami labāko sastāvu nespēja izpildīt uzdevumu, taču vēl lielāku neizpratni sagādāja atsevišķie Vecvagara lēmumi spēles gaitā.
Piemēram, Jāņa Blūma un Aigara Šķēles neizmantošana izšķirošajā spēlē pret Melnkalni. Brīdī, kad komandas līderiem aizsargu pozīcijā (Strēlniekam, Bertānam) vajadzēja dot atelpu, tad veterāna Blūma uzlaišana laukumā būtu bijusi saprotama. Komandas kapteinis ar savu nepiekāpīgumu ir izcēlies visu karjeru, tādēļ gribētos ticēt, ka viņš būtu spējis iekrampēt aizsardzībā Melnkalnes mazos spēlētājus, kā arī realizēt pāris svarīgus metienus. "Kapiņam" aizsardzībā lieliski būtu noderējis arī Rihards Lomažs, kurš arī netika izlaists laukumā pat uz sekundi. Šķēles neizmantošana bija nesaprotams lēmums, jo Aigars sevi ir pierādījis kā spēlētāju, kuru pretiniekiem ir grūti "nolasīt". Ar savām kustībām viņš prot izprovocēt piezīmes, kā arī radīt labas iespējas komandas biedriem.
Pats Vecvagars pēc spēles arī komentēja to, kādēļ laukumā nedevās izlases kapteinis Jānis Blūms, kā arī pret Spāniju lieliski spēlējušais Šķēle un Lomažs.