Pirmdienas vakarā Latvijas vīriešu basketbola izlase piedzīvoja vienu no sāpīgākajām neveiksmēm izlases vēsturē. Vienība izcīnīja uzvaru pār Melnkalni ar 80:74, taču, lai iekļūtu 2019. gada Pasaules kausa (PK) izcīņā komandai bija jāuzvar ar vismaz deviņu punktu pārsvaru. Uzdevums nav izpildīts. Ko mēs varam sagaidīt no šīs izlases turpmāk?
Latvijas basketbola izlases nerealizētā iespēja (1)
Kvalifikācijas turnīra noslēdzošajā un izšķirošajā mačā Latvijas izlase izbraukumā ar rezultātu 80:74 (16:8, 20:23, 24:24, 20:19) uzvarēja Melnkalni, tomēr to nepaveica ar vajadzīgo deviņu punktu starpību, tāpēc ceļazīmi uz finālturnīru ieguva tieši melnkalnieši.
Latvijas izlases sastāvā līdera lomu uzņēmās Jānis Strēlnieks, kuram pirmdien 25 punkti un desmit rezultatīvas piespēles, bet 12 punktus pievienoja Mārtiņš Meiers. Savukārt ar 11 punktiem izcēlās Jānis Timma.
Latvijai pēdējās 16 sekundēs bija septiņu punktu pārsvars, bet uzreiz pēc minūtes pārtraukuma Bertāns pārkāpa noteikumus, mājiniekiem trāpot vienu no diviem "sodiņiem". Tādējādi Latvijas izlases pārsvars saruka līdz sešiem punktiem. Pēc minūtes pārtraukuma neprecīzu tālmetienu izpildīja Bertāns, bet acīgākais groza apakšā bija Ate, kurs guva divus punktus un panāca 80:72. Nepilnas deviņas sekundes pirms pamatlaika beigām Timma pārkāpa noteikumus, taču šoreiz Melnkalne atbildēja ar diviem precīziem soda metieniem, bet sekojošais Latvijas uzbrukums bija neveiksmīgs.
HISTORY FOR MONTENEGRO ?????. #FIBAWC #ThisIsMyHouse
— Basketball World Cup (@FIBAWC) February 25, 2019
? https://t.co/yB4gFvW05u
? https://t.co/6BBBf6oObD
? https://t.co/pBU9D7bidS pic.twitter.com/3hPL8cAlXB
Latvijas basketbola izlase piedzīvoja vienu no sāpīgākajām neveiksmēm izlases vēsturē. Ko mēs no šīs izlases varam sagaidīt turpinājumā?
Galvenā trenera maiņa
Latvijas izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars pēdējās dienās kļuvis par vienu no karstākajiem tematiem sociālo tīklu vietnēs. Uzreiz pēc zaudējuma daudzi bija gatavi atlaist Vecvagaru. Taču, vai galvenā trenera maiņa būtu objektīvs lēmums? Gribētos ticēt, ka jā. Komanda ar iespējami labāko sastāvu nespēja izpildīt uzdevumu, taču vēl lielāku neizpratni sagādāja atsevišķie Vecvagara lēmumi spēles gaitā.
Piemēram, Jāņa Blūma un Aigara Šķēles neizmantošana izšķirošajā spēlē pret Melnkalni. Brīdī, kad komandas līderiem aizsargu pozīcijā (Strēlniekam, Bertānam) vajadzēja dot atelpu, tad veterāna Blūma uzlaišana laukumā būtu bijusi saprotama. Komandas kapteinis ar savu nepiekāpīgumu ir izcēlies visu karjeru, tādēļ gribētos ticēt, ka viņš būtu spējis iekrampēt aizsardzībā Melnkalnes mazos spēlētājus, kā arī realizēt pāris svarīgus metienus. "Kapiņam" aizsardzībā lieliski būtu noderējis arī Rihards Lomažs, kurš arī netika izlaists laukumā pat uz sekundi. Šķēles neizmantošana bija nesaprotams lēmums, jo Aigars sevi ir pierādījis kā spēlētāju, kuru pretiniekiem ir grūti "nolasīt". Ar savām kustībām viņš prot izprovocēt piezīmes, kā arī radīt labas iespējas komandas biedriem.
Pats Vecvagars pēc spēles arī komentēja to, kādēļ laukumā nedevās izlases kapteinis Jānis Blūms, kā arī pret Spāniju lieliski spēlējušais Šķēle un Lomažs.
"Visas spēles garumā spēlējām veiksmīgi un visu laiku atradāmies vajadzīgā pārsvara robežās. Spēlētāji, kuri bija laukumā, izpildīja savas lomas. Pēc cīņas ritējuma neprasījās iesaistīt kādu papildus basketbolistu, turklāt spēles temps nebija tik ļoti augsts, kas radītu milzīgas noguruma pazīmes," iemeslus, kāpēc rotācija nebija plašāka, minēja Vecvagars. "Ja temps būtu augstāks un vēl kādam būtu neveiksmīga diena, mēs šo vēl vienu spēlētāju būtu iesaistījuši. Katram no viņiem ir savi plusi un mīnusi."
Nesaprotams lēmums bija malā atstāt arī Ronaldu Zaķi, kura augums un spēks būtu noderējis cīņā par atlēkušajām bumbām, kurā Latvijas izlase pārliecinoši zaudēja - 42 pret 27. Jāpiemin, ka Melnkalnes izlase izcīnīja 18 bumbas pie Latvijas groziem, kamēr latvieši atbildēja tikai ar piecām atlēkušajām bumbām uzbrukumā. Bija runas par Zaķa iespējamo mikrotraumu, taču gribētos ticēt, ka vismaz uz 10 minūtēm viņš būtu bijis spējīgs spēlēt. Zaķis būtu bijis svarīgs palīgs cīņā pa atlējušajām bumbām vai pretinieku atbloķēšanu.
Runājot par galvenā trenera maiņu, tad gribētos ticēt, ka Arnis Vecvagars savu pēdējo spēli kā galvenais treneris ir novadījis. Uzdevums netika izpildīts, kā arī ilgu laiku jau tika runāts par trenera īpatnējiem lēmumiem.
@basketbols Esiet vīrišķīgi un atzīstiet beidzot savu vainu publiski. Paņemot otrās šķiras treneri par 1000e mēnesī, kurš vada amatieru klubu ir spļāviens sejā visam lv basketbolam.Mums ir izcili spēlētāji, bet lēta un negatīva organizācija.Nekas nemainīsies kamēr daži neatkāpsie
— Kristaps Valters (@Adis1981) February 26, 2019
Ļoti vēlētos no kāda žurnālista izdzirdēt jautājumu Voinam&Šnepam, vai tas bija pareizs lēmums par izlases galveno treneri ielikt Vecvagaru, kurš ar ļoti labu komandu (Jūrmala) tanī gadā nebija ticis pat LBL playoff un ar U20 izkritis uz B divīziju?
— Martins Lauva (@MartinsLauva) February 25, 2019
Gadījumā, ja Latvijas Basketbola savienība (LBS) izlems skatīties jauna galvenā trenera virzienā, tad kurš būtu nākamais - ārzemnieks vai vietējais speciālists? Galvenais, lai darbā tiek pieņemts augstas klases speciālists, kurš spētu palīdzēt komandai sasniegt maksimālo potenciālu. Ja tiek meklēts treneris ārzemēs, tad basketbola izlasei ir nepieciešams atrast savu Hārtliju. Runājot par vietējiem, tad ilgu laiku tiek minēts jau Roberta Štelmahera vārds. Iespējams, ka Ainars Bagatskis varētu atgriezties pie izlases stūres. Latvijas basketbola sabiedrība būtu pelnījusi, lai nākamā galvenā trenera atlases darbs būtu sakārtots un kvalitatīvs.
Galerija: Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra spēle: Latvija - Spānija
Latvijas izlases tukšie gadi vai olimpiskā cerība?
Latvijas izlases netikšana uz PK finālturnīru nozīmē to, ka nākamais lielais basketbola turnīrs komandai būs tikai 2021. gada Eiropas čempionāts. Bija lielas cerības, ka mūsu komandai beidzot izdosies tikt uz ilgi kāroto Pasaules kausu. Neskatoties uz to, ka komandai neizdevās izpildīt uzdevumu, LBS prezidents uzskata, ka komandai vēl būs iespējas sevi pierādīt.
"Basketbols neapstājas. Vēl priekšā daudz cīņu. Šai izlasei nav saukļa "Tagad vai nekad" - iespējas sevi pierādīt būs daudz. Pārdzīvojam šo nosacīto neveiksmi un gatavojamies nākamajām sacensībām," sacīja LBS prezidents.
Neskatoties uz to, ka izlase nekvalificējās PK, tā joprojām saglabā labas iespējas iegūt ielūgumu uz Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru. Tiesa, tad gaidāmajā Pasaules kausā Eiropas komandām ir jānostartē ļoti veiksmīgi.
"Viens neliels saules stariņš - esam pirmā no Eiropas izlasēm, kas neiekļuva Pasaules kausā. Ja šīs kontinenta izlases finālturnīrā cīnīsies veiksmīgi, tad pie attiecīgiem nosacījumiem, iespējams, tiks izspēlētas vēl divas ceļazīmes uz Tokijas olimpiskajām spēlēm," atklāja Voins.
Gribētos ticēt, ka Eiropas čempionāts nav Latvijas izlases griesti. Komanda ir spējīga spēlēt ar pasaules top izlasēm PK vai olimpiskajās spēlēs. Gadījumā, ja izlase neiegūst ielūgumu uz olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru, tad nākamais Pasaules kausa finālturnīrs būs 2023. gadā. Tad daudziem esošajiem izlases līderiem būs jau pāri 30. Strēlniekam būs 33 gadi, Timmam - 31, Dairim Bertānam - 33, Peineram arī 33 gadi. Protams, būs citi spēlētāji vietā, taču, iespējams, ka esošās komandas kodola labākie gadi būs nokavēti un neizmantoti.