Pēc laika Kuzņecova paziņoja domei, ka dzīvoklis Latvijā ir atdots brālim un abi bērni vienojušies, ka tajā arī turpmāk dzīvos viņu māte.
Dome atbildēja, ka nevar akceptēt pieteikumu no personas, kura citam ģimenes loceklim dāvina īpašumu, ko varētu izmantot, lai pati tur dzīvotu vai pārdotu un finansētu alternatīva, piemērotāka mājokļa iegādi.
Tiesā pāris apgalvoja, ka dome nav pienācīgi, saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem izskatījusi viņu pieteikumu uz sociālo mājokli. Viņi apgalvoja, ka dome ņēmusi vērā nenozīmīgus faktorus, tostarp to, ka Kuzņecova ir nopirkusi dzīvokli Latvijā, lai māte varētu tajā dzīvot. Tika apgalvots, ka domes noraidījums pamatots ar faktu kļūdu, ka Latvijas dzīvoklis ir alternatīvs miteklis, bet, kad šī kļūda tika darīta zināma domei, tā to atteicās ņemt vērā.
Dome nav ņēmusi vērā, ka dzīvoklis ir tikai 2000 eiro vērts un atrodas Latvijā, bet pāris dzīvo Dublinā.
Pašvaldības amatpersonas neesot paskaidrojušas, kādā veidā šī īpašuma Latvijā pārdošana dos iespēju dzīvesbiedriem iegādāties alternatīvu mājokli Īrijā, sacīja Kuzņecovi.
Tiesā tika apgalvots, ka domes nav ievērojusi pāra tiesības, kuras nodrošina Konstitūcija un Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Pēc lietas nonākšanas tiesā, jautājums tika atrisināts un pāris tika iekļauts sociālo mājokļu pretendentu sarakstā.