Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Dzīvnieku līķi atkritumu tvertnēs? Starp līdzjūtību un patversmju ikdienu (1)

Foto: Jānis Škapars/TVNET
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Dzīvnieku līķi izmesti atkritumos, nosaluši suņi un eitanāzija "prieka pēc"  - šīs un vēl citas apsūdzības sociālajos tīklos tika piedēvētas dzīvnieku patversmēm pēc nesenajiem atklājumiem patversmē "Mežavairogi". Par iespējamiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem sociālajos tīklos neklusēja dzīvnieku aizsardzības biedrības un entuziasti, nikni izsakot viedokli, savukārt patversmes tikpat nikni atbildēja, ka tiek apmelotas.

Raksta foto
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Dzīvnieku labturības prasības patversmēs, dzīvnieku viesnīcās, audzētavās un citur uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD pārstāve Ineta Kupča norāda - visas dzīvnieku patversmes tiek pārbaudītas vienu reizi gadā, kā arī ārpuskārtas pārbaudēs, saņemot iesniegumus par iespējamajiem pārkāpumiem:

"2018. gadā dzīvnieku patversmē "Mežavairogi" veiktas piecas pārbaudes, bet 2019. gadā - divas."

"Tad pārbaudīti iedzīvotāju iesniegumos minēti fakti par iespējamiem labturības prasību un blakusproduktu aprites pārkāpumiem. Saistībā ar blakusproduktu aprites pārkāpumiem, uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā."

Dzīvnieku labturības noteikumi gan "Mežavairogos" nav pārkāpti, norāda PVD pārstāve: "Suņi galvenokārt tiek turēti sprostos, kam ir ciets, ar pakaišiem izklāts grīdas segums, trīs slēgtas un viena vaļēja siena un jumts. Sprostos ir ievietotas arī būdas, kur dzīvniekiem patverties. Daļa no suņiem atrodas āra aplokos. Un vēl daļa suņu tiek turēti ķēdēs, pie būdām. Pārbaužu laikā PVD nav konstatējis gadījumu, kad aplokā kāds suns būtu turēts bez būdas, izņemot vienu gadījumu, bet patversme to skaidroja ar suņa uzvedības traucējumiem."

Dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere gan norāda, ka sociālajos tīklos ievietotajos video, kur redzama patversme, aina atšķiras:

"Es nezinu, kāpēc PVD tur nav atraduši nevienu pārkāpumu - viņiem jāuzdāvina brilles."

"Video no patversmes redzams, ka suņu voljēros nav suņu būdu. Citos šajos voljēros ir betona grīdas. Ja ir -15 grādi ārā un trīs milimetrus biezi pakaiši ar salmiem! Patversme piedalās iepirkumos, viņi apkalpo vairākas pašvaldības, tātad, viņiem būtu jābūt augstā līmenī. Bet, manuprāt, mēs ar tiem līdzekļiem, kas ir mums kā biedrībai, un kas ir krietni mazāki, darbu darām efektīvāk. Gan medicīniskās aprūpes ziņā, gan mājvietu - mums visos voljēros ir siltinātas suņu būdas."

"Te ir tas, par ko man gribas skaļi brēkt - patversme "Mežavairogi" - tas ir bizness."

Raksta foto
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja arī uzskata, ka PVD nespēj kvalitatīvi veikt pārbaudi un fiksēt visus pārkāpumus, jo vienkārši trūkst pārbaudes inspektoru: "Mēs, vairākas biedrības, patversme "Ulubele" un citi, bijām runāt par likuma grozījumiem un to, kāda tā situācija valstī ir un kas ir jāmaina."

"Mēs redzam, ka PVD pietrūkst kapacitātes, lai tiktu galā ar esošo situāciju."

"Mēs visi iestājamies par tādu faktoru kā sabiedriskais inspektors - tur būtu ministrijai jāiesaistās, lai viņi varētu iziet apmācību kursus un, sadarbībā ar pašvaldības policiju, strādāt krietni efektīvāk nekā to spēj darīt PVD."

PVD pārstāve Ineta Kupča gan apgalvojumam par to, ka dienests kādus pārkāpumus nepamana un varētu strādāt efektīvāk, nepiekrīt: "Sūdzības par patversmēm dienests saņem salīdzinoši reti - aptuveni 10 sūdzības gadā, no kurām parasti vairākas ir par vienu un to pašu gadījumu. 2018. gadā dzīvnieku patversmēs ir bijusi 31 PVD pārbaude."

To, ka problēma nav kontrolē, norāda arī plaši apspriestās dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede. Viņa uzskata, ka par katru pārkāpumu iespējams sūdzēties, vien "Mežavairogi" darbojas pēc Ministru kabineta noteikumiem un tos nepārkāpj:

"Sūdzēties var vienmēr, bet es neredzu problēmas kontrolē - problēmas ir cilvēku mazajā informētībā par lietām un procesiem."

Stāstot par atkritumu konteineriem, kur tiek glabāti dzīvnieku līķi, Danuta jautā - ar ko atšķiras līķu uzglabāšanas konteiners no atkritumu konteinera? "Visus šos gadus ("Mežavairogi" veic dzīvnieku patversmes funkciju 8 gadus - red.) ar PVD ziņu un regulārām kontrolēm, līķi tiek glabāti tieši šādos konteineros un nodoti konkrētam utilizācijas uzņēmumam," stāsta "Mežavairogu" vadītāja. "Pasniegts tas tika tā - "Mežavairogos" līķus izmet atkritumos!"

"Bet administratīvais pārkāpums bija tikai par to, ka konteineri nebija aizslēgti ar atslēgu un par to, ka marķējums nebija pareizs."

"Līķi tur sakrājās, jo izvedēji pie mums caur dubļiem iebraukt nevar, citas kompānijas, kas varētu izvest šos blakusproduktus, nav. Ko mums darīt? Pašā darbības sākumā mums bija saldētava, bet tagad, kad mums dienā jāsavāc vairāki dzīvnieku līķi, es nezinu, kādai saldētavai būtu jābūt un cik tas pašvaldībai varētu izmaksāt."

"Tas viedoklis, kas izskanējis sociālajos tīklos - tā ir tumsonība. Mūsu paskaidrojumi, kādas ir eitanāzijas indikācijas, neviens īsti negrib dzirdēt, jo cilvēkiem patīk šausmu stāsti," atklāj Priede. "Diemžēl, ja kaķu ir tik daudz, ka neviens viņus nevar paņemt, kaut kur viņiem ir jāpaliek. Te būs stāsts par eitanāziju, par dzīvnieku šķirošanu, lai kā tas kādam nepatiktu."

Raksta foto
Foto: Jānis Škapars/TVNET

"Eitanāziju mēs izvērtējam, bet nav tā, ka mēs to darām prieka pēc. Ja man diennaktī ienāk 15 kaķi no ielas, kur trim no tiem visas iekšas veļas ārā, mēs nevaram patversmē nodrošināt ārstēšanu, jo viņi būs kopjami visu savu mūžu. Ja mēs gribam saglabāt veselu dzīvnieku populāciju, mums diemžēl ir jāneitralizē slimie indivīdi."

"Tāpat varu pateikt, ka suņiem un kaķiem invalīdiem ir mazs pieprasījums un mazas iespējas atrast mājas. Ziedojumi šeit nepalīdz - šeit palīdz tikai māju piedāvājums."

"Ir cilvēki, kas domā, ka dzīvība jebkādā kvalitātē ir vērtīgāka par nāvi. Mēs tam nepiekrītam un tam nepiekrīt arī veterinārārsti - dzīvnieks nav cilvēks."

Dzīvnieku patversmes vadītāja norāda, ka visbiežāk informāciju par to, ka patversmēs viss ir slikti, izplata dzīvnieku aizsardzības biedrības: "Un pašlaik aktuāls ir jautājums - PVD aicina biedrības reģistrēties par patversmēm."

To atklāj arī dzīvnieku aizsardzības biedrības vadītāja: "Mums piespiedu kārtā lika reģistrēt patversmi - atnāca vēstule no PVD. Vai nu jūs reģistrējaties kā patversme, vai nu mēs jums liksim soda naudas."

Abas iesaistītās puses atzīst - mērķis patversmēm un biedrībām ir viens, atšķiras vien uzskati par dzīvnieku labturību un darbības niansēm, tādēļ sākusies asa viedokļu apmaiņa. 

Vairākas biedrības arī norāda - lai gan sākotnējais mērķis ir bijusi labdarība un vēlme palīdzēt, nu, gribot negribot, jākļūst par patversmi. Noteikts darbinieku skaits, veterinārās aprūpes telpa un regulāras pārbaudes - ne visas dzīvnieku aizsardzības biedrības tam ir gatavas. Bet pretējā gadījumā darbība jāpārtrauc.

Portāls "Apollo" turpinās vēstīt par šo tematu nākamajos rakstos. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu