Latvijā ir vairāk nekā 4800 tādu vietu, kas nav klasificējami pat kā ciemi, jo nav blīvas apbūves, nav atbilstošas infrastruktūras.
“Tas ciems dabā var neizskatīties pēc ciema, tās var būt starp mežiem un laukiem izkaisītas dažas mājas, bet vietējie iedzīvotāji zina, kura māja pieder pie kura ciema,” norāda Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece.
Tā kā šādām mājvietu kopām ir grūtības iezīmēt juridiski precīzas robežas pašvaldību teritoriālajā plānojumā, tad vēl šobrīd esošā likumdošana paredz šīs vienības likvidēt no kartēm un anulēt to nosaukumus. Taču 41 pašvaldība, sevišķi Latgalē un Vidzemē, likumu nav pildījušas, vēloties saglabāt kultūrvēsturiskos nosaukumus, kas, piemēram, ataino vēsturisko amatniecību.
Lai beidzot legalizētu šīs teritorijas, Saeima šobrīd sliecas grozīt Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, lai klasifikatoru papildinātu ar jaunu vienību – mazciems, skrajciems vai adresācijas ciems.
“Ļaus saglabāt ciema statusu, neveicot grozījumus teritoriālajā plānojumā, tātad neradot papildus administratīvo slogu, kā arī neradot nepieciešamību veikt grozījumus adresē,” sola VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls.
Par karšu veidošanu atbildīgā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra atbalsta mazciemu legalizēšanu, jo beidzot būšot iespēja kartēs norādīt konkrētas viensētas vai māju nosaukumus.
"Šobrīd mēs to darām pēc lauka apsekojuma materiāliem, kas ir jau diezgan veci, vai arī konsultējoties ar pašvaldībām. Tas ir darbietilpīgs un neprecīzs process.
Tas, ka būs mazajiem ciemiem uzskaitītas konkrētas viensētas vai adreses, tas ļoti atvieglotu un darītu precīzāku mūsu darbu," saka LĢIA Kartogrāfijas departamenta Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece.
Turklāt likuma grozījumi dos iespēju pašvaldībām arī atjaunot reiz jau anulētos mazciemu nosaukumus. Sevišķi svītrošana skārusi Kurzemi.