/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/07/31/11143513t1h7c28.jpg)
NATO manevru laikā sociālo mediju platformās karavīru publicētie ieraksti un fotogrāfijas sniedz informāciju par viņu darbību un rada riskus, teikts NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) pētījumā.
Pētījumā parāda NATO karavīru sev radītos riskus, izmantojot sociālos tīklus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda pētījuma "Pašreizējā digitālā arēna un tās riski dienējošajam militārajam personālam" autori, nesenās militārās mācībās NATO dalībvalstī viņi spējuši savākt sensitīvu informāciju, izsekot karaspēka pārvietošanos un noteikt karavīra aptuvenu atrašanās vietu, izmantojot sociālos medijus.
Pētījuma autori pārvietojās kopā ar vienību, kas manevros spēlēja vienu no karojošajām pusēm. Viņi konstatēja, ka "Instagram" sniedza savlaicīgu informāciju par manevriem, bet tādas "Facebook" funkcijas kā "draugu ieteikums" ļāva viņiem atrast karavīrus, izmantojot viņu saites.
Lai sakontaktētos ar karavīriem, viņi izmantoja ne tikai datus, kurus cilvēki bija publiski izlikuši sociālajos tīkls. Viņi arī izveidoja "ēsmas" mājaslapas karavīru pievilināšanai un slēgtas grupas "Facebook", izmantojot gan viltus kontus, gan it kā reālu cilvēku kontus, lai izveidotu kontaktu ar savu mērķi. Viņi centās iegūt sīkāku informāciju par manevriem, to dalībniekiem un mērķiem.
Sekojot līdzi karavīriem sociālajos tīklos, pētnieki spēja noskaidrot manevru datumus, sekot līdzi bataljonu kustībai un noteikt to precīzu atrašanās vietu.
Tieši kontaktējoties ar karavīriem, pētnieki spēja atrast viņu, kā arī svarīga personāla aptuvenu atrašanās vietu. Visi izraudzītie mērķi tāpat izlika attēlus ar militāro ekipējumu.
"Facebook" spēja dažu stundu vai nedēļu laikā identificēt un slēgt dažas viltus lapas, taču slēgtās grupas, viens viltus profils un viens it kā reālas personas profils netika atklāti, teikts pētījumā.
Pētījuma autori arī informēja "Facebook" par funkciju, kas viņiem ļāva atrast informāciju par lietotāja darbavietu, pat ja lietotājs aktīvi bloķēja šādu informāciju.
"Sociālo mediju privātuma funkcijas un iestatījumi nav uzticami, lai netiktu nopludināta informācija citiem sociālā medija platformas slāņiem," norāda autori.
Pētījumā secināts, ka pašreizējais drošības līmenis ļauj pretiniekam vākt personīgu informāciju, izsekot un vērsties pret karavīriem, kas piedalās manevros, lai ietekmētu viņu uzvedību. Tāpat sociālo mediju kompānijām būtu jāapsver izmaiņas, lai novērstu privātas informācijas noplūdi.
Tomēr dažas no vājajām vietām, kuras pētnieki spēja izmantot, bija cilvēciskais faktors, ko var labot tikai ar labāku apmācību un stingrāku kontroli.