/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/30/11753011t1hd27d.jpg)
Samazinātās PVN likmes 5% apmērā piemērošana svaigai gaļai, zivīm, pienam un olām būtiski sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu, trešdien, 20. februārī, sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Gerhards: PVN samazināšana gaļai, zivīm un pienam sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs skatāmies uz svaigo gaļu, zivīm pienu, olām ne tikai no tāda aspekts, ka tas ir atbalsts ražotājam vai patērētājam, bet dotu milzīgu tiešu ietekmi uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) viens no aspektiem ir tas, ka tā varam samazināt ēnu ekonomiku," sacīja Gerhards.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts teica, ka Finanšu ministrija (FM) ir ieguldījusi lielu darbu, lai varētu pamatot, kāda bijusi samazinātās PVN likmes ieviešanas Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām ietekme un secinājusi, ka šis solis ir sekmējis ēnu ekonomikas samazināšanos.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis sacīja, ka tam, lai varētu pamatot samazinātās PVN likmes piemērošanas nepieciešamību citām pirmās nepieciešamības pārtikas preču grupām, ir nepieciešami jauni pētījumi, un jautāja, vai Zemkopības ministrija tehniski ir gatava piešķirt kādu finansiālu atbalstu Latvijas Lauksaimniecības universitātei šajā kontekstā.
Gerhards piekrita, ka bez šāda atbalsta neiztikt.
Viņš arī atzīmēja, ka nesen valdībā bija diskusija par samazinātās PVN likmes ieviešanu citām pirmās nepieciešamības pārtikas preču grupām bez Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām un viedokļi šajā jautājumā dalījās.
Komentējot to, kura gada budžeta kontekstā valdība varētu skatīt jautājumu par PVN likmes samazināšanu citām pirmās nepieciešamības precēm, ministrs norādīja, ka jautājums par termiņiem būs atkarīgs no tā, vai konkrētajā gadā paredzētas citas nodokļu izmaiņas.
"Ministru prezidenta [Krišjāņa Kariņa (JV)] viedoklis ir, ka nodokļu izmaiņas vajag veikt vienu reizi šī sasaukuma laikā," teica Gerhards.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji sapulcē informēja, ka nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, apgrozījums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu pieauga par 4,1%. Savukārt nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, vidējais atalgojums 2018. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2017 .gada 11 mēnešiem pieaudzis par 9,9%.
Pēc PVN likmes samazināšanas Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām no 21% līdz 5%, reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē kopš 2018.gada sākuma pieaudzis par 12 - no 405 nodokļu maksātājiem līdz 417, bet augļu un dārzeņu pārstrādē pieaugums bijis par deviņiem nodokļu maksātājiem - no 69 līdz 78.
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte pauda, ka pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, augļiem un ogām "melnais tirgus" nozarē samazinājies, par ko liecina tas, ka uzlabojusies uzņēmēju konkurētspēja salīdzinājumā ar ievesto preci.
Tam piekrita arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsverot, ka samazinātās PVN likmes Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešanas rezultāti ir pozitīvi, tostarp vidējās darba algas nozarē pieaugušas, produkcijas noliktavas gandrīz iztukšotas.
Jau ziņots, ka PVN samazinātā likme 5% apmērā Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim.