/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/02/20/11803657t1hfe8b.jpg)
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību.
Kariņš piesaka finanšu sektora "kapitālo remontu" (1)
Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir vērtējis finanšu sistēmu kopumā un kā tiks ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācijas. Premjerministra ieskatā, "Moneyval" rekomendāciju izpilde ļaus "kosmētiski remontēt" finanšu sektoru, bet ar to nebūšot gana.
"Ar "Moneyval" rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās "Moneyval" rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu.
Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts," uzsvēra Kariņš.
Viņš parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz ne tikai stiprināt banku uzraudzību, bet arī izslēgt no finanšu sektora bankas, kas necīnās ar finanšu noziegumiem.
Ministru prezidents ir uzdevis finanšu ministram Jānim Reiram (JV) izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu precīzu tiesisko ietvaru gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek izbeigta saistībā ar konstatētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem, tostarp noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumus un tiesības kredītiestādes likvidācijā šādās situācijās.
Tāpat Ministru prezidents rezolūcijā ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus FKTK likumā ar mērķi stiprināt institūcijas lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī reglamentēt FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) savstarpējus sadarbības mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.
Kariņš ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tāpat Ministru prezidents ir uzdevis ministriem sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru sagatavot un iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, kas atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tieslietu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, it īpaši tādu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
"Tiks izstrādāti vairāki likumu grozījumi, kas būs vērti ne tikai uz "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu, bet finanšu sistēmas kontroles pārveidošanu kopumā, lai finanšu vide būtu tīra un legāla," informēja Kariņš.
Pēc premjerministra teiktā, valdībā finanšu sektora kontroles reformas jautājums varētu nonākt pēc mēneša, bet Saeima reformu pavadošo likumprojektu paketi varētu sākt skatīt tūlīt pēc 2019. gada budžeta pieņemšanas.