Ne tikai par kafiju un cukuru... Atklāta saruna ar profesoru Danilānu (14)

Cik jūs pats veselīgi dzīvojat? Un kas, jūsuprāt, ir veselīguma pamatā?

Man bija kolēģis, kurš labas lekcijas lasīja tautai, būdams, briesmīgi apaļīgs... Tādā izskatā tu stāstīsi par veselīgumu? Tas tā smieklīgi sanāk...

Manuprāt, ārstam jārāda, kā apmēram jādzīvo, jādara. Es tā arī daru -  es smaidu, kaut arī sanāk dusmas, ātrāk nokāpju no dusmām, ar prieku daru, man ir tiešām laimējies – man medicīna patīk, man cilvēki patīk, man patīk ar viņiem.

Sākumā varbūt ar mani kāds īgni parunā, bet vēlāk mēs sadraudzējamies un es viņam palīdzu. Mana profesija man patīk! Varbūt esmu lielīgs, jo man patīk, ka es dabūju kādu slimību nost. Kādu slimnieku aicinu vēlreiz uz pārbaudi, paklusām pateikšu, tas tāpēc, ka man patīk paplātīties, ka esmu viņu veselu padarījis.

Medicīna man patīk. Ārstam jābūt vienai īpašībai – tu dzīvo tā, kā tu stāsti.

Ēdu vispusīgi, daudz kustos, visiem muldu par kustībām, vasarā sauļojos līdz brūnumam, darbu daru ar prieku, cik tas iespējams, uzskatu, ka tas man palīdz.

Esat izteicies, ka ejot pa ielu mēdzat dungot...

Es dziedu! Jā, man galīgi nav dziedamā rīkle! Par laimi – es neesmu galīgi traks – nebļaustos, ejot pa Gaisa tiltu, kur kāda gājēja nodomātu – traks bārdainis soļo. Es dziedu pie sevis. Dziedu, lekcijas lasu, gudras domas izdomāju...

Man daudz palīdz staigāšana. To esmu sapratis, ka tā ir laba lieta. Visiem mācu – ejiet, kustieties, staigājiet.

Meitenēm mācu – kaut vai ejiet kauties, lai ir zila acs, toties kustības būs.

Neskaitīt gadus, nedomāt, cik ir, cik palicis. Bieži stāstu savās lekcijās – jūs zināt, kas ar mums būs rīt, parīt...? Tad kāpēc man šodien vaidēt par to, kas notiks rīt vai parīt? Dzīvo dzīvi veselīgu!

Arī ar slimniekiem noteikti – man nepatīk, ja ārsts slimniekam stipri aizliedz kaut ko – nedrīkst to, šo, jāēd četrreiz dienā, gaļas gabalu apēdāt - šausmas! Muļķības! Drīkst!

Ēšana jau arī nav tikai tāpēc, lai pie dzīvības turētu, bet lai arī kaifs būtu!

Kā ir ar ēšanu vēlos vakaros?

Protams, gribas! Eju un ēdu!

Mēs ar sievu kādreiz satiekamies pie ledusskapja pusnaktī!

Ja ir lieka ķermeņa masa, tad to vairāk nosaka tas, cik daudz diennakts laikā apēdi. Tam, cik apēdi no rīta un citos brīžos – tam nav tik lielas nozīmes. Nevajag par daudz! Ja kopējais kaloriju skaits ir normāls, apaļīgs nepaliksi – ēd kaut vai naktī!

Mazkustīgais dzīvesveids, sēdēšana pie datora... Pie kā tāds dzīvesveids var novest?

Es apaļīgos cilvēkus arī cienu un saprotu, ka tā ir arī ģenētiski nosacīta lieta - cits ātri paliek apaļīgs, cits nepaliek. Es domāju, ka man tikai ir paveicies – tādi gēni trāpījušies, ka varu vandīties apkārt un nepalikt. Svarīga lieta – man patīk, ka zinātne attīstās. Esmu lasījis lekcijas arī pirms 40 gadiem, daži man saka – Danilān, pirms 40 gadiem kaut ko citu muldēji! Jā, tā ir, es tiešām ticu tam, ka medicīna mainās un attīstās. Un dzīve attīstās!

Man patīk jaunieši. Mani kolēģi, kas stāsta – oi, studenti tagad kļuvuši tādi nelgas... Kad mēs bijām... Ja ienāca telpā profesors, mēs piecēlāmies, paklanījāmies... Jā, tā ir, mazāk klanās, bet man tas maz kremt. Man patīk daudz kas cits vairāk.

Pastāstīšu gadījumu – bija krievu futbola reportieris, vienreiz viņš stāstīja par Krievijas futbolistu izlases spēli ar Vāciju, viņš nerunāja par futbolu tik daudz, bet par to, ka “vācieši tādi garmataini, bet mūsējie...” – un pēkšņi viņš iebļāvās – “Vārti!” domāju, ka tie mūsējie solīdie puiši iegāzuši vārtus tiem garmatainajiem, bet nekā. Spēle beidzās 3:0 garmataino labā. Man nav svarīgi, vai studentiņš tik daudz paklanās, vai viņam garāka matu frizūra vai īsāka kleitiņa... Ja glīti ceļgali, var būt arī svārciņi mugurā. Man svarīgi, lai viņš seko medicīnas literatūrai, lai viņš kasās, prasa, lai redzu, ka viņš saprot, ka tas vēlāk viņam tiks atdots citu cilvēku dzīvību glābšanai – tas man ir vissvarīgākais. Futbolistam ir labi jāspēlē futbols! Bet tālāk jau – vai viņam tur gari mati... Var ar bārdu, var bez bārdas...

Līdzīgs princips arī pret studentiem?

Jā, arī tas pats. Es neprasu, lai viņi visi celtos...

Kāda ir lielākā atšķirība starp mūsdienu studentiem un laiku, kad pats bijāt students?

Nekāda! Mēs arī bijām oi, kādi... Visādi bijām... Kādi podi nebija gāzti savā laikā...

Es biju domājis tieši attieksmes, domāšanas ziņā...

Nē, pagaidi! Mainās [jaunieši] gan! Es stāstu daudz par kustībām. Patreiz jaunieši daudz aizrāvušies ar telefoniem un spēlītēm - tā ir attīstība. Datorzinātnēs viņi zinās labāk visu nekā mana paaudze. Bet man viņi tomēr ir jāaudzina, kustība ir nepieciešama. Ja viņš ik dienu no rīta līdz vakaram tup pie tā datora un smadzenes trenē, tas vairs nav pareizi. Cilvēkiem arī ir jākustas. Tāpēc mediķiem jāmainās - vairāk jāstāsta par kustību svarīgumu. Es, piemēram, mazāk runāju par ēšanas svarīgumu - Latvijā tas ir pārspīlēts, ka uzturs ir svarīgs. Tagad uzturs ir labs. Ieej tirgū, paskaties, visu, ko var izvēlēties.

Ikdienas steiga dara savu - ātrāk ieskrien kaut kur paēst…

Tas ir arī mans jājamzirdziņš, to es mācu, ka Latvijā cilvēki nemāk ēst. Viņi nevis ēd, bet, piedodiet, rij.

Viņam nav laika, viņš rij un pēc tam brīnās, ka ir uzbarojies. 70 bulciņas triecis iekšā, kamēr vēl ir - tas ir aplam. Ir jāsakošļā bez steigas, jāēd, nevis jārij. Daudz kur tā ikdienas steiga. Mums nav laika izgulēties. Pulkstenis jau zvana, jāskrien, bet vakarā vēl televizors jāpaskatās. Es kategoriski mācu - lūdzu, ja gribat kļūt veseli un stipri, jāizguļas tik, cik ir paredzējusi daba.

Cik ilgi ir vēlams?

Tās ir septiņas stundas, citam sešas stundas, ir daži, kam astoņas. Man bija kaimiņš, kam pietika ar piecām stundām, es par viņu toreiz brīnījos.

Bet izgulēties vajag - tas pats par resnumu runājot.

Lai kļūtu tievāks, vajag gulēt. Un to daudzi nezina.

Nevis gulšņāt. Gulšņāt ir cita runa, to nevajag, bet izgulēties sev paredzēto laiku vajag.

Ir daudzi pierādījumi - tie cilvēki, kas izguļas, ir daudz slaidāki un staltāki nekā tie, kas skrien no rīta kaut kur maz izgulējušies. Laikam tad kreņķi vairāk, skaidrojumi var būt dažādi. Var jau būt, ka steiga, un tad ātrāk kaut kas jāieēd, tad sadzen iekšā visu ko. Izrādās, ka gulēt vajag. Es cenšos izgulēties.

Vai jums tas sanāk?

Kādu reizi varbūt nesanāk, bet es cenšos. Es saku - to, ko es mācu citus darīt, es mēģinu darīt arī pats. Nevis stāstu, ka jūs to dariet, bet pats nedaru.

Protams, ir jāstrādā smadzenēm. Man strādā smadzenes, patīk viņas kustināt.

Protams, es apzinos, ka kustinu kādus trīsdesmit procentus no smadzenēm, ne vairāk, tā zinātne saka. Bet viena lieta gan ir - vai, cik mēs daudz varam izdarīt. Ja mēs gribam, mēs visu varam. Ai, man nav spēka - tas vairāk tāds iestāstīts. Bet mēs varam daudz izdarīt - gan fiziski, gan garīgi.

Par tām pašām spējām un domāšanu, pateikšu jums vēl vienu tādu dīvainu domu. Man precīzu datu nav, bet tas būs tuvu īstenībai.

Latvijā ir tikai 3-5% cilvēku, kuri rūpējas par savu veselību.

Vai nu neizguļas, maz fiziski kustas, kreņķējas par niekiem. Man sieva rājās - nu, ko tu stāsti visai tautai, lai nekreņķējas. Kā cilvēks var nekreņķēties, ja viņam liela nelaime notikusi. Mīļie skatītāji, es nemācu jūs zviegt kā dulliem, ja tev kāds tuvinieks aizgājis postā. Bet ko es mācu? Es mācu ātrāk nokāpt no nelaimes nost. Ja tu esi iekritis bedrē, ir tā nelaime gadījusies, tad vajag steidzīgi nokāpt nost.

Un kā sev palīdzēt?

Vienkārši tu to zini, ka nav ko visu mūžu raudāt! Man ir slimnieki, kas desmit gadus no vietas raud, ka viņam tuvs cilvēks zaudēts un viņš nevar tikt nost no tā. Ar kārtīgu sarunu citreiz izdodas, bet citreiz arī neizdodas. Viņš varbūt nezina, ka tā jādara.

Bet tas ir jāmāk - sāc biežāk smaidīt. Ja tev miris tuvs cilvēks, tā ir liela nelaime, bet tu jau, mīļais cilvēks, neko tur vairāk padarīt nevari.

Aizej uz kapiņiem, paskaties, tas tev palīdz. Bet reāli atgriezt jau tu viņu vairs nevari - tad priekš kam sevi bendēt. Un daudzi cilvēki šito dara.

Tad, kad ir būts pie studentiem un apkopti pacienti, ir vēl daļa brīvā laika dienā, kad darīt kaut ko ārpus tā? Vai ejat uz kino, teātri, koncertiem?

Eju, eju, uz Bēthovenu vakar biju. Man patīk mūzika. Varbūt es līdz galam nesaprotu mūziku, varu atzīties godīgi, nevaru teikt, ka esmu mūzika speciālists. Bet man patīk, es klausos, un man līdz asarām patīk. Daudz lasu grāmatas, tas man arī patīk. Vēlāk gan paskatos - diezgan stulba, nekas tur nebija, bet nav žēl. Tomēr kaut kādu gudrību esmu atradis. Man prasa daudz laika tas, ka patīk vandīties pa medicīnas literatūru.

Vai varat arī atslēgties no darba? 

Nē, bet tas ir citādi. Kaut ko padzirdu, kas ir pavisam citādāk nekā es spriedu. Šodien es padzirdēju - izrādās, daži medikamenti, ko mēs lietojam, īpaši nekādu efektu nerada. Man mute vaļā no brīnumiem. Es pētu, skatos un priecājos, ka mācīšu savus kolēģus un studentus, ka šeit jāpadomā, kā mēs tālāk darīsim, jo zinātne rāda citu. Protams, es sapratu jūsu jautāju - vai man kaut ko citu patīk darīt. Man patīk - es lieliski lieku sudoku. Esat dzirdējis?

Jā, jūs arī Rubika kubu esat salicis...

Jā, kubiku! Es to nedaru uz ātrumu, mani tas neuztrauc. Bet es izdomāju racionālāko variantu, stundām ņemos, galva griežas un sieva rājas, ko es nelienu ēst. Šahu es jaunībā spēlēju tīri normāli.

Vai jūs mēdzat izbraukt arī ārpus Rīgas? Jums vispār ir automašīnas tiesības?

Jā, man ir, es braukāju, bet tagad maz braucu. Staigāju. Par mani tādas tenkas palaida, ka es esot redzēt tramvajā. Tā ir muldēšana! Nu, varbūt vienu reizi biju, kad bija jāsteidzas, bet es vairāk eju. Es arī šodien no Stradiņiem šurp atnācu ar kājām. Iešu mājās arī uz Pārdaugavu, pāri upītei, Daugavai, protams, kaut ko domādams. Jo īpaši no rītiem noder staigāšana. Tad es atkārtoju pie sevis, ko es stāstīšu studentiem, ko es lasīšu lekcijā vai ko tautai es stāstīšu. Es to visu izdomāju staigādams tajā laika posmā. Un tad man cits saka - zini, ko, tev nu gan ir kolosāla atmiņa. Man nemaz tā nav labāka kā citiem. Bet, ja es stundu esmu kapājis visu to tēmu galvā, tad nav brīnums, ka es atceros daudzas lietas.

Jūs reiz esat teicis: "Ja gribat nomirt, kleksējiet iekšā katru rudeni un pavasari vitamīnus." Kas īsti ir ar tiem vitamīniem?

Nu, jā, es teicu televīzijā, tagad saņemu veselu kaudzi ar vēstulēm, kas saka, ka nav tā. Daži grib man iestāstīt, ka es nepareizi esmu runājis, jo es nevarētu tik sīki izstāstīt.

Kā tad jūs to domājāt?

Es to domāju tā - vairāk nekā 300 000 cilvēku sadalīti vienādās grupās, toreiz es nepastāstīju to. Vienādās grupās - nebija tā, ka vienā gari, lieli, mazi, bet vienādas. Vienīgā atšķirība bija tāda, ka viena daļa cilvēku rudeņos un pavasaros lietoja vitamīnus - C vitamīnu, antioksidantus un tā tālāk, lai stiprinātu veselību ziemā un pēc garās ziemas. Un ir nepaklausīgi cilvēki, kuri nelietoja. Pēc 30 gadiem tie, kas nelietoja, izdzīvoja daudz ilgāk nekā tie, kas lietoja. Kāpēc, es nevarēšu īsti pateikt. Izdomāt jau daudz ko var. Bet tie ir zinātniski pētījumi, tā ir spēcīga statistika. Un tādi pētījumi ir atkārtoti vairāki, tas nav viens. Man viens statistiķis pārmeta - ja mēs saliksim vienā grupā, kuri nēsā brilles un otrā grupā nebūs to briļļu, pēc 30 gadiem izrādīsies, ka redze sliktāka ir tajā grupā, kur brilles nēsā. Tas jau ir absurds. Nē, grupas ir vienādas. Speciāli pēta, lielu naudu maksā par to, lai veiktu analīzes. Un tad apmirst - vienīgā atšķirība, ka vieni lietoja vitamīnus, otri nelietoja. Ne jau visi - tik labi panākumi nav, ka tie, kas lieto vitamīnus, visi apmirst pēc desmit gadiem. Daži jau izdzīvo. Bet statistiski lielāka iespēja nomirt bija tiem, kas lietoja. Daudz tādu paradoksālu lietu, kas pirmajā brīdī nav saprotamas.

Mūsdienās populāri ir arī, piemēram, smūtiji un citi alternatīvi uztura uzņemšanas veidi. Kā ir ar diētām? Vai diēta nozīmē, ka tas būs veselīgi?

Es uzreiz atbildēšu kategoriski - esmu modernās medicīnas piekritējs. Tiek gatavoti pārtikas produkti, ģenētiski modificēti. Zinātnieki pēta gēnus, taisa ģenētiski modificētu pārtiku, rūpīgi to pārbauda, vai nav kaitīga un nedod kādu blakus efektu. Un, ja redz, ka tur ir kāda nelabvēlīga ietekme, tad noņem nost to produktu, mēģina nākamo. Tie ir lieli pētījumi mūsu nākotnei.

Ģenētiski modificēta pārtika ir mūsu nākotnes pārtika. Es tam svēti ticu.

Bet apkārt visi lamā - vai tu traks! It kā tur uz dullo mainītu gēnus. Bet tie ir zinātniski pētījumi, kuri speciāli tiek skatīti un pārbaudīti. Saka - nu, jā, labāk jau, ka savā saimniecībā ar gotiņas mēsliem viss nomēslots, tas jau dabisks un tā tālāk. Bet cilvēks jau nezina, ka zinātniskā modifikācija notiek arī tajā dārziņā. Automātiski notiek. Tikai zinātnieki to dara, gēnus pētīdami, pamainot un skatot, bet te notiek automātiski, uz dullo. Piemēram, loki paliek rūgti. Sākumā nebija, tad sieva sēja, ar gotiņas mēsliem mēsloja, un pēkšņi pēc pieciem gadiem rūgti. Kāpēc rūgti? Tāpēc, ka notika ģenētiskā modifikācija. Jā, pārmainījās, tāpēc, ka viņiem savādāka viela tur iekšā to rūgtumu piedod. Vai viņš tur indīgs vai nav - par to es vēl nerunāšu, tas vēl ir jāpārbauda.

Mēs, cilvēki, maināmies. Latvijā nav bijuši tik gari cilvēki, kā tagad ir. Man mazdēli tādi torņi, ka taisni kauns iet blakus. Mēs garāki paliekam.

Un nekad mēs neesam tik ilgi dzīvojuši. Latvijā ne vīrieši, ne sievietes nekad tik ilgu mūžu nav dzīvojuši kā mūsdienās.

Es nedomāju, ka medicīna var augumu padarīt garāku, bet drīzāk domāju ka mainās visi sociālie apstākļi, tie paši vitamīni un produkti.

Arī portāla "Apollo" lasītāji sagatavojuši vairākus jautājumus - piemēram, vai lietot uzturā putras ir labi?

Labi! Slikti ir, ja sāk lietot tikai putras. Uzturam jābūt daudzveidīgam. Mana pirmā grāmata “Speķītim nav ne vainas”, un daži kolēģi pat kritizē - nu, kā tu tā speķīti. Protams, ja cilvēks kleksē tikai speķi, tas jau nav pareizi, tas ir ļoti vienpusējs uzturs. Tā kā putras ir laba lieta, pieliec tik klāt kaut ko. Bet, ja negaršo, paklausieties, tad nevajag. Man, piemēram, riebjas uz piena tā plēvīte. Nu, riebjas, un es viņu negrasos ēst. Un, ja putra tev negaršo, neēd. Tātad, ja putras garšo, tad vajag ēst, tikai vajag arī citus produktus. Pieniņu, olas, gaļu un putras.

Kādas ir jūsu domas par homeopātiju?

Ziniet, es pateikšu - esmu kategoriski pret. Es neatzīstu homeopātiju. Man galu galā ir jau 50 gadu pieredze, un es esmu tik nelabas lietas redzējis ar homeopātiju. Man ir vēža slimnieki miruši, un ilgi nestāsta. Tad es jautāju - kāpēc tik ilgi nemeklē medicīnisku palīdzību? Jā, dakterīt, viņš vēlāk atzīstas, es gāju pie homeopātiem vairākus gadus, man solīja izārstēt. Un tad kad mēs redzam, tas vēzis jau ar metastāzēm, tad ir par vēlu. Nē, man ir pārmetumi homeopātijai, tā nav zinātniska metode. Bet, ja kādam ļoti gribas homeopātiju, Danilāns neaizliedz! Es jums arī palīdzēšu, pat tad, ja esat briesmīgi homeopātijas mīlētāji! Lai tas ir. Tikai parādieties arī mediķiem.

Tas arī ir par cilvēku domāšanu - kā viņi sevi noskaņo. Viņi tic.

Ziniet, kā ir cilvēkiem - viss ir normāli. Cilvēki tic un gribas ticēt brīnumam. Tas nav slikti. Homeopātija kā brīnums - man nekas pretī nebūtu. Bet tieši kā zinātne, kā ārstēšanas metode - štrunts vien tur ir.

Es pārāk asi to saku, lai tad homeopāti man tagad dod pa muguru ļoti dusmīgi, viņiem tas peļņas avots ir.

Ko jūs domājat par vegānismu? Atbalstāt vai tomēr nē?

Neatbalstu. Tāpēc, ka ir zinātniski pierādījumi, kur paņemta liela grupa vegānu un liela grupa Danilānu. Šoreiz paskaidrošu, ko es domāju ar to Danilānu grupu. Redziet, kas vegāniem ir labs - vegāni ir kustīgi. Vegāni zina, ka viņiem jārūpējas par savu veselību. Tāpēc viņš ir vegāns. Vegāni nesmēķē - reti kurš. Vegāni alkoholu lieto maz. Un bez tā viņš arī gaļu nemaz nelieto. Paklau, ja viņš ir kustīgs, nav pārbarojies, viņam nav cukura diabēts, tas viss ir labi, tikai viņam skaidrojums, ka viss ir labi, ir tāds, ka viņš gaļu nelieto. Izrādās ir cilvēki, kā Danilāns, arī kā vegāns -  kustīgs, nesmēķē, šņabi ar mēru, meitas mīl. Tikai atšķirībā no vegāniem es lietoju gaļu. Un izrādās, ka Danilāna mūžs ir ilgāks nekā vegāniem. Ja salīdzina divas grupas.

Piemēram, Eiropas Savienības valstīs ļauj pārdot vegānu produktus, tikai klāt ir rakstīts - šai vielai nav pierādīts, ka tai ir ārstējoša ietekme. Godīgi. Pērc, ja gribi, ja patīk, tad lieto. Bet ir zinātniski pierādījumi, ka ārstējošas ietekmes šai vielai nav. Vegāni salīdzinoši īsāku mūžu dzīvo. Medu nedrīkst, jo no dzīvas bitītes. Piens arī nāk no gotiņas. Olas? Traks esi, nedrīkst, no dzīvas vistiņas izkrīt ola. Nekādā gadījumā. Ko viņi tur ēd, kaut kādas saknītes. Ļoti bagāti varbūt tur kaut ko salasa, kādus produktus, bet vegānu uzturs.. Tie ir ar īsāku mūžu nekā tie, kas nav vegāni. Protams, ja salīdzinās Latvijas vidējo cilvēku, kas neievēro ēšanas režīmu, pārbarojušies, saldumus par daudz ēd, tad vegāni varbūt arī iemasēs dzīves ilguma ziņā. Ja viņi ir kustīgi, aktīvi, nesmēķē, bet mums liela daļa smēķē. Un nez kāpēc to visu izskaidro ar to, ka nelieto gaļu.

Nē, gaļa ir vajadzīga, gaļa ir laba lieta.

Un kā ir ar ūdeni? Vienalga - gāzēts vai negāzēts?

Jā, ūdeni jādzer. Principā - vienalga gāzēts vai negāzēts. Ja negaršo gāzēts, vēderu pūš tās gāzes, var negāzētu ūdeni dzert. Varbūt ne kaut kādu indīgu no krāna. Bet visur ir galējības - man ir vairākas slimniecītes bijušas - profesor, es nevaru tos divus litrus izdzert, es vemju, kad dzeru. Viņa vemj, bet cenšas izdzert to ūdens daudzumu. Es viņai saku - nav jādzer tik daudz ūdens. Dzeriet, cik gribas un vēl drusciņ. Tā kā ūdens ir laba lieta, ūdens ir jālieto.

Kā ir ar sportistiem, kuriem ikdienā ir diezgan liela fiziska slodze un viņi, lai trenētu sevi, lieto arī proteīna kokteiļus. Kā ir ar tiem?

Es esmu ārsts parastiem cilvēkiem, nevis profesionāliem sportistiem. Bet es interesējos par literatūru un ne visai sen uzgāju dīvainus datus. Profesionāli sportisti, šķiet, tie bija airētāji. Viena grupa tika gatavota ar dažādiem kokteiļiem, pārtikas piedevām. Es visu laiku spriedu, ka viņiem vajag to enerģiju, jo viņi riktīgi dod vaļā, divas reizes dienā tie treniņi, īpaši, kas uz augstiem rezultātiem iet. Un otra grupa bija tādi, kas nelietoja pārtikas piedevas, bet vienkārši apēda vairāk sabalansētu uzturu. Un mani pārsteidza tas, ka tie, kas lietoja sabalansētu uzturu, ielika tiem, kas ēda tos kokteiļus. Nu, nezinu, tur tik daudz man to datu nav, bet aizvien vairāk rodas aizdomas, ka cilvēkam ir vajadzīgs veselīgs pilnvērtīgs uzturs.

Profesionālam sportistam vai labam strādniekam vajag vairāk kaloriju lietot nekā parasti. Es aicinu darīt tā - man cilvēki saka, vai profesor, es nevaru, es pēc jūsu padoma sāku vairāk kustēties, strādāt, ņemties sporta zālē, un man lielāka apetīte. Ēst gribas vairāk un nevaru noturēties. Un tāpēc man tas sporta veids neder.

Pirms mēneša pie manis atnāca meitene, kurai svars ir 80 kilogrami. Un tieši to saka - jūs pirms pusgada man rekomendējāt iet uz sporta zāli, ņemties līdz sviedriem un nekā nav! Kā svēru tā sveru 80 kilogramus. Gribās gan vairāk ēst, nodedzina enerģiju. Es viņai palūdzu noģērbties. Paskatos - manā priekšā stāv skaistule.

Es atceros, pirms pusgada tur tauciņi karājās, tagad stalta meitene.

Svars ir tas pats, jo muskuļi ir smagi. Tauki jau ir viegli. Es sāku skaļi smieties un saku - jā, rekomendēju. Lai paliek tie 80 kilogrami - tagad jūs visi puiši iekāros. Noteikti kustības vajadzīgas.

Un jogurti - vai tie ir veselīgi?

Nevajag domāt, ka jogurts ir superveselīgs. Tur drusku alkohols, bet pie kefīra ir vairāk. Jogurts kā tāds ir labs uztura produkts - lieto jogurtu, nekāda vaina nav. Bet ir tad, kur klāt uzzīmēta zemenīte smuka vai kāds dārzenītis. Pirms kāda laika es aizgāju pie viņiem pajautāt - kur jūs dabūjāt ziemā zemenes? Ai nē - mums jau zemeņu nav, mēs tikai smaržai pieliekam un pārējais ir cukurs. Lūk, tādi jogurti ir kaitīgi.

Latvija ir pārbarota ar cukuriem. Saldumu ir par daudz.

Un tādā gadījumā es teikšu nē - šitāds jogurts neder. Bet ja pats mājās jogurtā sabāzi zemenes, tad tā ir laba lieta.

Un asi ēdieni - vai tas ir mīts, ka asi ēdieni bojā kuņģi?

» Danilāns: Asi ēdieni īstenībā ir veselīgi - tie dziedē kuņģi

Ar asiem ēdieniem viss ir labi! Visi, lūdzu, ēdiet asus ēdienus! Pipari dziedē kuņģi, palīdz čūlas aizdziedēt, erozijas, ezofagītus. Ir cilvēki, kam dedzina, atviļņa slimība. Es viņiem iesaku kaut vai pakāpeniski lietot piparus.Viņš brīnās - kā tad tā, man tāpat jau svilina, kā tad es vēl piparus ņemšu. Bet tā ir cita svilināšana. Tiek kairināti nervi, kas gļotādā izdala svilinošu vielu, kas dziedē un gļotāda sadzīst. Jā, asi ēdieni ir labi. Nav jau tā, ka es aicinu, ja cilvēkam riebjas pipari, nevar uz to piparu paskatīties, tad nevajag uzspiest. Bet Latvijā klaigāt: “Aizliegt asus produktus!” noteikti ir nepareizi.

Pipari ir veselīgi. Ja gribi, lai nav tāda dedzināšana, jāēd pipari.

Pirms 10 gadiem bija kongress Taizemē. Es domāju, kāpēc es tur tik labi jutos. Pēc tam es sapratu - Taizemes dakteri visi ir normāli puiši, bet es tur tāpat biju liela auguma vīrs. Man taizemieši bija līdz degunam. Tikai atbraucot uz Latviju apjēdzu, kāpēc man tik labs garīgais bija. Un tad man jautāja, vai Taizemē man neuzbruka. Ko jūs - tādam milzenim nebruks virsū. Bet tā cita tēma. Taizemes kongresā daudz bija referāti no Amerikas un Eiropas par atviļņa slimību, dedzināšanu, kas Latvijā ir ļoti populāri. Kas mūs klausās, droši vien daudzi piekritīs - jā, man arī tas ir. Pastāstīšu savu sarunu ar Taizemes ārstiem.

Viņi saka - mums ir 30 gadu pieredze, bet tādu slimnieku nav. Viens varbūt bija, bet es jau aizmirsu. Es sākumā nospriedu, ka cilvēkiem tur savādāki gēni, ka viņiem nerodas šādas vainas kā eiropiešiem un amerikāņiem. Bet vakarā mani kolēģi mani uzcienāja ar Taizemes zupiņu. Tad es pamanīju, kas tas ir. Man garšo asi ēdieni, bet tikai tad, kad pagaršoju šo zupiņu, sapratu, ko nozīmē īsti ass ēdiens. Un tad man kļuva skaidrs. Gēni ne tik daudz kaut ko nosaka, bet nosaka tas, ka Taizemieši lieto asus ēdienus. Jā, asi produkti ir labi, tie dziedē čūlas.

Marihuāna ārstnieciskos nolūkos - jā vai nē?

Jautājums nav tik vienkāršs - ir gadījumi, kad tas varētu derēt. Domāju, ka ārstnieciskos nolūkos varētu mēģināt. Gastroentereloģijā tas nav vajadzīgs, bet, piemēram, psihiatrijā, tā varētu būt izmantojama. Es nerunāju, ka marihuānu vajadzētu atļaut Latvijā.

Un ziniet, kas ir dīvaini? Tajās zemēs, kur marihuāna oficiāli ir atļauta, nemaz nenotiek nekāda traģēdija, ka visi sāk dragāt iekšā marihuānu.

Līdzīga situācija ir mums ar šņabi - tu vari aizliegt. Mums ir sausie likumi bijuši, mēs lējām no kabatas iekšā. Tas neko nedod - pa kluso vienalga dzer. Tas pats ar marihuānu - tur, kur to lieto daudz, domāju, ka nav vērts tur aizliegt. Ja viņi lietoja, viņi arī lietos. Jārunā, jāstāsta, kā es stāstu - retos gadījumos palīdz, bet nav vērts ar marihuānu noņemties, jo daudz kas sliktāks arī būs. Bet aizliegt ir slikti.

Bet, iespējams, ja mēs tagad Latvijā atļautu, sāktu arī veseli cilvēki lietot. Kaifa dēļ. Tādi eksperimenti nav vajadzīgi. Bet trula aizliegšana nekur neder.

Likt, lai manā priekšā visi paklanās, tas neder. Var paskaidrot, ka marihuāna nav labs, šņabis nav labs, smēķēšana ir draņķis, bet kategoriski teikt, ka es jūs acīs negribu redzēt , neārstēšu, jūs mirsiet nost - tā nedrīkst. Ārstam ir jāskaidro, pavēles ir sliktas. Jūs man visi sportosiet! Tas neies krastā. Var skaidrot, cik kustības ir labas. Sporta laikā no kauliem izdalās īpašas vielas, medikamenti - tādi vēl aptiekās nav atrodami.

Ko īsti šīs vielas veicina? 

Pagarina mūžu, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stiprina aknas, ciroze neiestājas. Un, ja kustina kaulus, tad šī viela izdalās stiprāk. Nopirkt tu to nevari, bet kustēties vajag, lai izdalītu šo vielu. Es tāpēc kritizēju savus kolēģus, kuri saka, ka vajag kustēties, lai enerģiju dedzinātu. Tas jau ir labi, piekrītu, bet pašu galveno nepasaka. Ka organisms piepildās ar ļoti labāk vielām. Kāpēc es svilpoju un dziedu kustēdamies? Tāpēc, ka laimes hormons. Es esmu daudziem stāstījis, ka pirms vairākiem tūkstošiem gadu pēkšņi sāka palielināties galvaskauss. Ne gluži tā, ka viņš skatās un pēkšņi palielinās, bet ar katru nākamo paaudzi. Palielinājās tāpēc, ka palielinājās pēdas. Cilvēkam ir unikāla pēda - mēs esam gargabalnieki. Tik daudz locītavu zirgam nav. Mēs pēc pēdas uzbūves esam skrējēji. Un tāpēc palielinājās galvaskauss - skrējām pakaļ kazai un tikām pie gaļas. Un tad, kad sākām lietot gaļu, mums sāka palielināties galvaskauss. Tagad man smaidu izraisa, kad saka - gaļa ir slikta.

Es mūsu sarunas laikā aizvien vairāk nonāku pie secinājuma, ka tā gaļa ir nepieciešama.

Ne tikai gaļa, jūs arī par putriņām pajautājāt. Uz priekšu!

Olas ir labas - visām meitenēm, kurām ir mēnešreizes, lietojiet olas!

Kalcija iekļūst kaulos, osteoporoze mazāka. Osteoporoze kaut kā noslēpusies un nešķiet tik baiga, bet no tās mirstība liela. Jādzer arī daudz piens, kamēr vēl ir mēnešreizes, jo kalcijs uzsūcas asinīs un no asinīm kaulos. Skumjāk droši vien palika citām meitenēm, kurām beigušās mēnešreizes. Vai puiši, kuriem vispār nav. Nē, jūs arī lietojam pienu! Jo piens aizkavē kalcija zudumu no kauliem. Tā kā lai meitenes rauj, kamēr ir mēnešreizes, pilnus kaulus ar kalciju.

Pēdējā laikā aktuāls kļuvis jautājums par puņķu ēšanu. Kā jūs domājat - cik veselīgi varētu būt ēst pašam savus puņķus?

» "Lai ēd, ja garšo!" Danilāns spriež, cik veselīgi ir ēst sava deguna saturu

Nu ja garšo, lai ēd! Nedomāju, ka tur ir inde, bet nekāds veselīgums nav pierādīts. Kāds vakarā apsēdīsies, tagad izdomās, ka kleksēt iekšā puņķus tagad ir veselīgi, atradīs kādu vielu, ka tas ir kaut kas labs. Īstenībā, varētu to puņķi pierādīt, ka palīdz vai nepalīdz, man tikai negribās ar to ņemties. Vajadzētu simtiem tūkstošu cilvēku, kuri ēd puņķus un simtie tūkstošu, kas neēd tikai vienādas grupas. Vīrieši, sievietes, bērni vienāda vecuma, un novērot viņus 30, 40 gadus. Milzīgi dārgs pētījums. Un, ja mēs beigās redzētu, ka tie, kas ēd puņķus mirst mazāk, bet tie, kas neēd apmirst lielākā daudzumā, tad varētu teikt, ka jā. Varbūt tādi zinātniski pētījumi parādīsies. Es jums stāstu tikai zinātniski pierādījumus. Manā jaunībā bija teiciens - ir meli, lieli meli un statistika. Stulbs teiciens. Statistika ir zinātne, ja viņu pareizi dara. Es zinu, ka visilgākais mūžs ir japāņiem. Latvijā tik tālu vēl neesam tikuši.

Un iemesls tam?

Tagad es zinu, ka Japāna ir vienīgā zeme, kurai uzmeta atombumbu. Nu, un tagad secinājums - japāņi dzīvo visilgāk, tāpēc, ka uzmeta atombumbu. Stulbs secinājums. Ko tad mums visiem tagad atombumbas jāmet virsū? Tas, kas bija pirms tam, vēl nav cēloņsakarība.

Tuvojoties sarunas izskaņai, gribēju mazliet parunāt par seksuālo dzīvi. Kā to uzlabot? Vai ir kaut kādi produkti, kas jāēd, lai celtu libido, vai tieši jāizvairās, lai nezaudētu?

» Danilāns par seksuālās dzīves nepieciešamību: Sekss ir veselīgs!

Atsevišķos produktos nemeklē indi vai kaut ko - jāēd dārzeņi, šķiedrvielas un gaļa, jākustas, jādīdās riņķī un jādzīvo veselīgi ar smaidu un prieku svaigā gaisā un saulīte.

Bet sekss ir veselīgs!

Un kā jums pašam?

Man viss kārtībā! Nē, nu godīgi atzīšos, līdz ar jaunību tas trakums ir pāri. Bet, kas ir svarīgi - cilvēkam ir jāelpo, jāsmaida, jāredz daudz! Nu kāda vaina. Ja es paskatos skaistas meitenes kājas. Man nokrīt kāds gabals nost, slimība piemetās? Man patīk. Aicinu visus - mīliet skaisto, mīliet citus cilvēkus, tas būs tikai labi. Sekss nu jā, man jau piesien kaut kādas meitenes.

Ko jums piesien?

Vienu meiteni, vārdu neteikšu, negribu aprunāt. Ka es jau esot sievu atstūmis, jo man kopēji darbi ar viņu bijuši - tīrā pļurkšķēšana. Tā meitene ir laba, mēs kopā strādājam, uzrakstījām grāmatu, bet seksa tur nav, varu godīgi atzīties. Seksu svaidīt pa labi, pa kreisi, arī tu sevi drusku sadali, var visādas vainas sadabūt. Bet principā - sekss ir labs!