/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/12/11/11648435t1h44fe.jpg)
Apmēram 100 finanšu uzņēmumi un jaunuzņēmumi no Lielbritānijas un citām valstīm pieteikušies darbības licencei Lietuvā, lai nodrošinātu sev pieeju Eiropas Savienības (ES) tirgum pēc "Brexit", aģentūru "Reuters" informēja Lietuvas centrālā banka.
Lietuvā "Brexit" dēļ vairumā reģistrējas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi
Laime nelaimē?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānijai paredzēts atstāt ES 29. martā, taču vienošanās par izstāšanos joprojām nav panākta.
Tas nozīmē, ka vairāki finanšu uzņēmumi ar darbības licenci Lielbritānijā nevarētu pilnvērtīgi strādāt ES.
Uzņēmumi, no kuriem ceturtā daļa bāzēti Lielbritānijā, lūko iegūt licenci, kas ļautu rīkoties ar elektroniskās naudas darījumiem, intervijā aģentūrai "Reuters" pastāstīja Lietuvas centrālās bankas valdes loceklis Mariuss Jurgilas.
"Izskatās, ka šie uzņēmumi, no kuriem daži ir gaužām lieli, sākuši uzvesties kā tādi studenti, kuri sāk satraukties tikai eksāmena priekšvakārā," viņš pastāstīja.
Viņš arī atklāja, ka Lietuva attiecīgo licenci darījumiem ar elektronisko naudu var iegūt pat trīs mēnešu laikā, kamēr dažās ES valstīs vidējais gaidīšanas laiks ir aptuveni gads. Rezultātā Lietuva pārspēj citus finanšu tehnoloģiju centrus kā Luksemburgu, Īriju un Beļģiju.
"Tas ir trakums," satraukts Jurgilas. "Mums nav resursu, lai apstrādātu visus pieteikumus. Mums jābūt izvēlīgiem, sniedzot priekšroku uzņēmumiem ar vismazāko riska iespējamību."
Savukārt Īrijas centrālā banka jau oktobrī vēstīja, ka krietni pieaudzis to finanšu organizāciju skaits, kas vēlas paplašināt savu darbību vai pilnībā pārcelties uz Īriju "Brexit" dēļ. Tobrīd bija saņemti vairāk nekā 100 pieteikumi.
Lietuva sāka piesaistīt finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pirms pāris gadiem, un kopš janvāra šiem uzņēmumiem izsniegusi 83 licences, starp ES valstīm atpaliekot tikai no Lielbritānijas, vēsta valdības apkopotie dati.
Jurgilas noraidīja izteikumu, ka uzņēmumi vērsušies Lietuvā, jo tur esot mazāka uzraudzība.
"ES ir institūcijas, kas uzmana, lai tirgus uzraugi visās dalībvalstīs, tai skaitā Lietuvā, strādā pēc vieniem un tiem pašiem standartiem, un katru Lietuvā reģistrēto banku, kas kļuvusi gana liela, sāk uzraudzīt Eiropas Centrālā banka," piebilda Lietuvas centrālās bankas pārstāvis.