Bez trīcošām kājām un šaurām biksiņām - kā bērnu sagatavot peldbaseina apmeklējumam (1)

Nereti bērni ietekmējas no vecāku bailēm - redzot mammas satraukumu par baseinu, bērns arī pats satraucas.

Atbalstu mazajam peldētājam vajadzētu sniegt vecākam, kuram nav negatīvu emociju.

Jāļauj bērnam pierast pie jaunā, atrast kopīgu valodu ar treneri un vienaudžiem grupā. Saka, ka peldēšana ir pielīdzināma lidošanai, taču, lai pavisam brīvi justos, nereti jāpārvar kompleksi, un tas var prasīt spēku un laiku.

Uzsākt jebkuras jaunas nodarbības ir sarežģīti, it īpaši, ja tās notiek neierastā vidē, ar nepazīstamiem cilvēkiem.

Pirmajās nodarbībās ieteicams pavadīt bērnu, pasēdēt baseina malā.

Pēc nodarbības izrunāt piedzīvoto, lai jau nākamajās nodarbībās justos drošāk. Vecāku klātbūtne ir vēlama, jo bērnus iepriecina iespēja parādīt apgūto, taču iesaistīties nodarbībā gan nevajag. Visi jautājumi apspriežami pēc nodarbības.

Mājās pārrunājamās nianses

Bērnu ir jāsagatavo, jāpabrīdina par riskiem, skaidri jāpasaka, ka bez atļaujas ūdenī kāpt nedrīkst, īpaši uzmanīgi iet gar peldbaseina malu, neskriet un negrūstīties.

Pirms došanās uz nodarbību peldbaseinā, pārbaudīt peldbikšu vai peldkostīmu izmēru, piemērīt un pielāgot peldbrilles, uzvilkt peldcepuri - tās ir mazas nianses, taču steigā ģērbtuvēs vai nodarbības laikā var radīt lieku stresu.

Pirms nodarbības aicināt izmantot labierīcības, pēc kuru apmeklējuma noskaloties dušā, lai nodarbības laikā nerodas neveikla situācija.

Nodarbības laikā nedarīt pāri citiem bērniem, nešļakstīties, netaisīt liekus viļņus, bez vajadzības netrokšņot. Gadījumā, ja kāds cits bērns uzvedas agresīvi vai aizskaroši, ziņot par to nodarbības vadītājam.

Ir ģimeņu ģērbtuves, kur vecāki var doties ar bērniem kopā, taču reizēs, kad, piemēram, mamma pavada puiku uz vīriešu ģērbtuvi, var palūgt peldbaseina darbinieku izrādīt, kā lietot skapīti, kā atrast izeju uz peldbaseinu.

Sliktākā gadījuma scenārijs

Ja bērns jūt, ka vairs netiek laukā no ūdens, nepieciešams saukt palīgā, pieķerties pie peldbaseina malas, peldceliņa vai kādam peldēšanas inventāram.

Uzsākot peldēšanas nodarbības bērni peld ar speciālām jostām, kas uzlabo bērna peldspēju un notur bērnu tuvāk ūdenslīnijai.

Ūdenī nevajag tēlot varoni - drošība vienmēr ir pirmajā vietā.

Profesionāls treneris izvērtē katra bērna prasmes un nemaz nepieļauj atrasties ūdenī bez drošības jostas vai palīglīdzekļiem - tā saucamās nūdeles vai peldēšanas dēlīša.

Kā nebaidīties arī vecākiem

Lai sirdsmieru par bērna baseina apmeklējumu iegūtu arī vecāki, pirmās nodarbības ieteicams apmeklēt kopā ar bērnu, palikt kā novērotājam.

Paralēli bērna peldētprasmju apguvei uzlabot savu peldēšanas prasmi, tā labāk izprotot bērnu.

Pavadīt laiku kopā ar bērnu peldbaseinā, iepazīstot bērna prasmes un emocijas.

Saskaņā ar "Pasaules dzīvības glābšanas federācijas" 2017. gadā izdotajām vadlīnijām, cilvēks var uzskatīt, ka prot peldēt, ja, iekrītot ūdenī, apzināti var ienirt ar galvu zem ūdens, izpeldēt virspusē, veikt 200 metru garu peldējumu, 50 metrus peldot uz muguras.

Lai justos pārliecināti un droši, svarīga ir spēja brīvi nogulties uz muguras, bez fiziskas piepūles, lai brīvi ieelpotu, atgūt spēkus, vai sauktu palīgā.

Elektrum Olimpiskā centra Peldbaseinu un peldētapmācības programmu vadītājs Gustavs Zālītis ir beidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas peldēšanas treneru augstākās izglītības pirmā līmeņa programmu un pasniedz peldētapmācību bērniem, pieaugušajiem, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Strādājis par glābēju Jūrmalas pludmalēs. Pasaules čempions ziemas peldēšanā un pirmais latvietis, kurš no Kolkas aizpeldējis līdz Roņu salai. Viņš peldēšanu un drošību uz un pie ūdens uztver ļoti nopietni - tā ir viena no pamata izdzīvošanas prasmēm.