Satiksmes ministrs: papildus naudas autoceļiem nebūs, turpmāk jāstrādā efektīvāk (16)

Ministrs skaidroja, ka iepriekšējai valdībai, kura nostrādāja vairāk nekā trīs gadus, bija unikāla situācija, kad premjers, finanšu un satiksmes ministrs bija no vienas partijas, tāpēc bija iespēja strādāt pie ilgtspējīga autoceļu finansēšanas modeļa.

"Es arī ļoti labi atceros, kad [iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis] Augulis stājās amatā, viņa mērķis bija šādu modeli izveidot. Tika izveidotas vairākas darba grupas, organizēja konferences, bija iesaistīti daudzi cilvēki, konsultanti un visi sprieda, ko darīt ar autoceļu finansējumu, kad beigsies ES līdzekļi. Diemžēl, nonākot šajā amatā, es mantojumā neesmu saņēmis neko tādu, kas liecinātu par ilgtspējīgu autoceļu finansēšanas modeli," skaidroja Linkaits.

Viņš pastāstīja, ka pie tā būs jāstrādā un līdzekļi būs jāmeklē. "Ir jāsaprot arī tas, ka Latvija nav atradusi ne naftu, ne derīgos izrakteņus. Jāsaprot tas, ka 2019. gada un lielā mērā arī 2020. gada budžets jau ir saplānots un to nosaka gan nodokļu reforma, gan vajadzības, kuras valdības deklarācijā ir ieliktas izglītībai, veselībai, sociālajai sfērai. Ir skaidri redzams, ka lielu papildu līdzekļu autoceļiem nebūs," pauda Linkaits.

Tādējādi satiksmes ministrs norādīja, ka nozarei būs jāstrādā efektīvāk, izmantojot tos resursus, kādi ir, strādājot pie kvalitatīvākiem projektēšanas un būvniecības darbiem.

"Tad var cerēt uz to, ko dod vienkārša ekonomikas izaugsme valstī. Pašreizējais finansēšanas modelis ir tāds - ja pieaug akcīzes nodokļa ieņēmumi, un tie pieaug, kad ekonomika iet uz augšu, zināmu procentu no šī pieauguma var novirzīt autoceļu remontiem," skaidroja Linkaits.

Jautāts, vai nākamajā ES plānošanas periodā varētu būt papildu līdzekļi autoceļiem, ministrs atbildēja, ka tas joprojām ir aktuāls jautājums, jo diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu notiek pilnā sparā.

"Cik esmu sapratis, tad nākamajā periodā uzsvars tiks likts uz videi draudzīgākiem risinājumiem. Pieņemu, ka finansējums varētu būt lielajiem Eiropas TEN-T satiksmes koridoriem. Varētu būt finansējums reģionāliem risinājuma projektiem, bet gudriem projektiem. Es ļoti ceru pārliecināt kolēģus, ka finansējums būtu jāpiešķir multimodālu satiksmes mezglu izveidei. Tas nozīmē, ka mēs varētu atrast ES līdzekļus, piemēram, staciju modernizācijai, "park and ride" jeb stāvparku, "bike and ride" sistēmas ieviešanai visā valstī, lai tas viss izskatītos pēc 21.gadsimta sistēmas, nevis tā kā tagad, bet tādu lielu līdzekļu fiziskai "izsmērēšanai" pa visu valsti, es domāju, nebūs," stāstīja Linkaits.