Lietā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu Londonā nopratināts Guseļņikovs

Viņš norādīja, ka pratināšanas laikā Guseļņikovs arī nodevis izmeklētājiem jaunus lietiskos pierādījumus.

Iesniegti arī DNS paraugi, kas varētu veicināt lietas ātrāku izmeklēšanu.

Aizstāvis piebilda, ka Guseļņikovs atbildējis uz visiem izmeklētāju uzdotajiem jautājumiem.

Savukārt VP aģentūrai LETA atklāja, ka līdz šim šajā lietā nevienai personai nav piemērots aizdomās turamā statuss.

Guseļņikovs 2017. gada decembrī vērsās VP ar iesniegumu par iespējamo Latvijas valsts amatpersonu saistību par kukuļa izspiešanu no viņa.

2018. gada sākumā policija publiski paziņoja, ka sākts kriminālprocess. Kriminālprocess ir sākts par izspiešanu organizētā grupā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Šajā kriminālprocesā tiek pārbaudīti "Norvik bankas" lielākā akcionāra iesniegumā minētie fakti.

Kā ziņots, ziņu aģentūra AP pērn februārī publicēja rakstu, kurā Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Tāpat rakstā bija vēstīts, ka 2010. gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Dmitriju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam bija pievienota arī fotogrāfija, kas it kā uzņemta 2010. gadā.

» Fotogrāfija, kur Rimšēvičs atpūšas Kamčatkā, esot rediģēta un montēta

Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.

Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar "Winergy" vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā "Norvik banka" vērsusies pret Latviju. "Winergy" projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.

Banka uzskata, ka "Winergy" projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar "Winergy" kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.

Ar "Winergy" projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums - no Guseļņikova 2016. un 2017. gadā esot izspiesti kukuļi.

Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.

Rimšēvičs kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu patlaban ir apsūdzētā statusā arī citā kriminālprocesā, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja KNAB.

Pērn vasarā Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.