/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/12/03/11624092t1he67e.jpg)
No 2020. līdz 2022. gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.
No nākamā gada Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022. gadam.
Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā "mulāžu" vai pretēji - "mulāžas" aizvietošanu ar fotoradaru.
IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.
Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.
Luksoforu signālu kontroli paredzēts ieviest 2019. gada beigās, pie nosacījuma, ja līdz šim laikam nodrošinās nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos. Prognozējams, ka vienas ierīces darbības dienā tiks konstatēti divi luksoforu signālu prasību neievērošanas pārkāpumi. IeM arī izvēlējusies trīs vietas, kur stacionārie fotoradari būs saslēgti ar luksoforu kontrolieriem. Šīs vietas būtu Brīvības gatvē Berģos un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem.
Savukārt attiecībā uz transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu plānots organizēt pilotprojektu.
Pilotprojekta ietvaros sistēmu plānots sākt testēt no 2019. gada 1. marta ceļa posmā Tīnūži-Koknese. Šajā ceļa posmā ir uzstādītas stacionāro fotoradaru sistēmas, starp kurām darbosies vidējā ātruma mērīšanas sistēma.
Paredzēts, ka pēc sistēmas testēšanas tā sāks funkcionēt darba režīmā no šī gada 1. aprīļa, bet pilotprojekts noslēgsies 1.oktobrī. Projekta ietvaros tiks izvērtēta sistēmas efektivitāte un tās ieguldījums satiksmes drošībā minētajā ceļa posmā.
IeM ziņojums patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.
LETA iepriekš arī vēstīja, ka vienu no Valsts policijas netrafaretajām automašīnām plānots aprīkot ar sistēmu, kas veic automātisku transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmju nolasīšanu. Šīs ierīces ļaus konstatēt tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanas pārkāpumus, transportlīdzeklim atrodoties kustībā, to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājumu signāla došanas kārtību, drošības jostas nelietošanu, luksoforu signālu prasību neievērošanu, kā arī citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.
Kopš 2015. gada CSDD četrās kārtās ir iegādājusies un uzstādījusi 100 stacionāros fotoradarus.
Paralēli stacionāro fotoradaru projektam tika realizēts arī pārvietojamo fotoradaru projekts. Patlaban Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.
Jau uzstādītie fotoradari uz Latvijas ceļiem primāri izvietoti "melnajos punktos". Šī iemesla dēļ pēdējo gadu laikā "melno punktu" skaits ir samazinājies, tomēr daudzviet aizvien īpaši apdraudēti ir gājēji un citi mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, tāpat arī arvien vairāk šādas vietas parādās reģionos, ziņojumā norāda IeM.