Saeimas atbildīgā komisija rosina medībās atļaut šaut arī pusaudžiem (8)

Ierosinājumu lobē Latvijas mednieku asociācija.

Priekšlikumu jaunā ieroču aprites likuma tapšanas gaitā izbrāķēja gan Iekšlietu ministrija, gan Ministru kabinets, bet Saeimā mednieki sastapa pretimnākšanu.

Pēc  teroraktiem Francijā un Beļģijā 2017. gadā tika pieņemta direktīva par ieroču kontroles stiprināšanu. Dalībvalstīm tā bija jāiestrādā likumos līdz 2018. gada septembrim.

Latvijas Iekšlietu ministrija izlēma rakstīt jaunu likumu. Steiga bija liela. Lai gan Eiropas padomes direktīvas mērķis ir ieroču apriti ierobežot, Zemkopības ministrija ierosināja, ka attiecībā uz medniekiem varētu būt pretēji.

Katru gadu Latvijas mežos 22 tūkstoši mednieku nomedī ap 100 tūkstošiem briežu, stirnu un cūku. Medīt drīkst personas, kam ir medību apliecība un policijas atļauja rīkoties ar ieroci. To var saņemt tikai no 18 gadiem.

Mednieki grib, lai šaut var arī pusaudži. Pret to iebilst tiesībsargs, policija un dabas draugi. 

"Iniciatīva radās no pašiem medību kolektīviem, tas tika plaši diskutēts. Ir ārvalstu pieredze kur tas tā ir, lai jauniešus piesaistītu medību sportam," teic bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). "Es nevaru tā precīzi pateikt savu viedokli - vai atbalstīt vai neatbalstīt, jo es pats šinīs sarunās pats personīgi neesmu iesaistījies, neesmu tur diskutējis ar mednieku kolektīviem un visus tos argumentus es tik smalki nezinu. "

Zemkopības ministrija piedāvā Ieroču aprites likumā paredzēt izņēmumu, ka medībās ar vecāku atļauju un ieroča īpašnieka uzraudzībā šaut ar bisi var arī 14 gadīgi pusaudži, kuri nokārtojuši mednieku eksāmenus.

Tas esot nepieciešams, jo mednieku skaits sarūkot, arī jauniešu interese par medībām plok. Bērni esot jāvilina mežā un iespēja pašiem šaut to veicināšot. Turklāt mednieki tāpat atļaujot pusaudžiem iemēģināt ieročus, lai arī tas ir aizliegts, vēsta "Nekā personīga".

Jānis Bārs, ZM Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents, skaidro: "Ja šobrīd tēvs grib paņemt līdzi uz medību torni pasēdēt plecu pie pleca ar dēlu un arī iedot viņam to plinti paturēt, lai tam puikam nebūtu tikai tā, ka viņš ir mocījies un karstumā gājis, līdis caur zariem, caur grāvjiem, caur niedrēm, kāvies ar odiem un par to nekāda prieciņa viņam nav. Bet tā plinte tomēr ir tas vilinājums. Tā viņš diemžēl ir. Tad uz šo brīdi tas var beigties ar divām krimināllietām. Viena krimināllieta ir tēvam par ieroča nodošanu un otra ir tam jaunietim."

Zemkopības ministriju neatbalstīja ne Iekšlietu ministrijas darba grupā, ne arī vēlāk valdībā.

Iekšlietu ministrija nevēlas, ka tiek vainota nepietiekamā ieroču uzraudzībā, ja medībās kāds pusaudzis ar ieroci izraisīs nelaimes gadījumu. 

Vilnis Vītoliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, saka: "Protams negribētos nonākt to vecāku vietā, kuriem bērni netīšām vai savādāk nodara kaitējumu sev vai apkārtējiem. Saprotams, ka tas ir saistīts ar ļoti lielu atbildību un protams, ka šādi gadījumi ir bijuši citās valstīs un protams šādi gadījumi arī pēc tam ļoti asi atsaucās uz Iekšlietu ministriju tieši jautājumā par to, kā iekšlietu ministrija un kamdēļ Iekšlietu ministrija nav nodrošinājusi šo bīstamo priekšmetu, kas ir ieroči, pareizu apriti, lietošanu glabāšanu un tā tālāk."

Pagājušā gada beigās Ieroču aprites likums nonāca Saeimā. Vecā Saeima likumu pieņēma pirmajā lasījumā bez strīdīgā priekšlikuma. Dienaskārtībā tas atkal parādījās  Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur jauno likumu gatavoja 2. lasījumam. To iesniedza nu jau bijušais deputāts Inesis Boķis no Zaļo uz zemnieku savienības. Tā autori ir Latvijas mednieku asociācija.

"Mēs izgājām cauri šaujamieroču direktīvai un sapratām, ka direktīvas 5. pants attiecībā uz šaujamieroču izmantošanu medībās paredz izņēmumu. Proti, pants paredz, ka Eiropas savienībā šaujamieročus var izmantot tikai no 18 gadiem, izņemot medībās un šaušanai mērķī," televīzijas raidījumam stāsta Linda Dombrovska, Latvijas mednieku asociācijas valdes locekle.

"Līdz ar to, ejot cauri šīm prasībām, secinājām, ka kāpēc mums neizmantot šīs tiesības, kas tiek plaši izmantotas citās valstīs."

Komisijas deputāti pagājušajā nedēļā izlēma, ka piekāpsies medniekiem. Deputāti priecājas, ka izdevies atrast labu vidusceļu starp medniekiem, kas prasīja šīs tiesības no 14 gadiem un policiju, kas grib saglabāt esošo 18 gadu vecumu.

Medīt ar bisi varēs 16 gadus veci pusaudži.

Juris Jurašs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JKP), skaidro: "Manuprāt šis aspekts ir ļoti sabalansēts, un komisijai neradās šaubas, par to, ka tas būtu sasteigts, vēl jo vairāk gribu teikt, ka Somija, Zviedrija, Norvēģija, Īrija, vesela rinda citu, arī Vācija, šis regulējums ir ļoti līdzīgs."

Komisija neieklausījās tiesībsarga biroja speciālistu viedoklī, ka lēmumam trūkst argumentācijas. Tiesībsargs uzskata, ka medību lobija organizācijas manipulē un maldina sabiedrību, lai pierunātu parlamentu pieņemt strīdīgo priekšlikumu. 

Tiesībsargs Juris Jansons norāda: "Man kā tiesībsargam ir ārkārtīgi svarīgi, runājot par bērnu, par psiho emocionālo veselību vai labklājību, labsajūtu, vai tas tiešām ir pietiekami izvērtēts, vai mums ir pētījumi, kur bērnu psihologi vai citi speciālisti bērnu tiesību jomā sniedz savu viedokli vai pētījumos balstītus secinājumus, jā, tas ir labi, vai nē tas ir slikti. Tādu pētījumu nav."

Biedrība "Latvijas ainavas" jau vairākus gadus strīdas ar medniekiem par lūšu un vilku medībām. Lielie plēsēji, ko Eiropas direktīva ļauj medīt tikai izņēmuma gadījumos, tiekot šauti pārāk daudz un netiek pasargāti pat zvēru mazuļi, vēsta "Nekā personīga".

Biedrības "Latvijas ainavas" valdes locekle Astrīda Notte stāsta: "Nelikumīgas medības tiek konstatētas katru gadu, medību pārkāpumu tiešām ir daudz un jautājums, vai uz šī fona šajā kontekstā būtu adekvāti šobrīd pieņemt šādu lēmumu." 

"Vēl ir jautājums par direktīvas sugām, kas pie mums Latvijā tiek medītas ļoti intensīvi. Medību sezona ir ļoti gara. Vilcēniem 15. jūlijā, kad sākas vilku medības, ir tikai knapi 3 mēneši. Ja šajā procesā piedalās jaunietis ar ieroci rokās, nevis dzinēju medībās, nevis kā dzinējs, bet piedalās šajā procesā, nogalināšanas procesā, tad mums tas ir nepieņemami," pauž biedrības valdes locekle.

Mednieki stāsta, ka pārkāpumi neesot daudz - tie gadās, kā jebkurā sfērā.

Dombrovska piebilst: "Sabiedriskā diskusija ir vajadzīga. Bet to, ko es esmu dzirdējusi no daudziem medniekiem, ir jautājums, kāpēc sabiedrība pēkšņi sāk viņiem mācīt, kā audzināt viņu bērnus. Jo mums ir bērnu tiesību aizsardzības likums, kas uzliek primāro atbildību par bērnu tiesībām rūpēties vecākiem un mums ir cilvēktiesību normas un konvencijas, kas pasaka tieši to pašu, ka vecāki var savus bērnus audzināt atbilstoši savai pārliecībai, protams, likuma ietvaros, mēs nemēģinām izkāpt ārpus likuma, mēs gribam padarīt tās vecāku tiesības šajā gadījumā likumīgas."

Bārs piebilst: "Par kontroles trūkumu noteikti nepiekrītu. Jo... vai dieniņās. Pilnīgi rokas nolaižas. Rokas nolaižas nevis no tā, ka jārunā nevis ar ekspertiem, bet jārunā ar cilvēkiem, kas jautājumā neorientējas un šajā gadījumā nedomāju jūs, bet domāju tautas ekspertus, kuri šos jautājumus pārsvarā uzdod masu informācijas līdzekļos un savus pieņēmumus pozicionē kā sabiedrības viedokli."

"Ir rakstīts, ir stāstīts, cilvēki vienkārši neņem pretī."

Pašu mednieku vidū nav vienprātības, ko jaunās likuma normas atļaus un ko ne. Priekšlikuma iesniedzējs Inesis Boķis uzskata, ka jaunajiem medniekiem nevajadzētu piedalīties dzinēju medībās, kur iesaistīts liels skaits cilvēku, bet tikai individuālajās. Tāpat nav skaidrs, vai ieroča īpašnieks arī pats varēs medīt, kamēr paralēli uzraudzīs jaunieti, kam būs nodots otrs ierocis.

Jānis Bārs uzskata, ka par to būs jālemj ieroča īpašniekam. Papildu ierobežojumus nevajagot. Ceturtdien likums Saeimā tiks skatīts otrajā lasījumā, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".