Lielbritānijas vēstnieks izteicies par Latvijas pilsoņu tiesībām pēc "Brexit" (1)

Komentējot to, vai Lielbritānijas puse garantēs šajā valstī dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem tādas pašas tiesībās kā līdz šim, vēstnieks norādīja, ka Lielbritānijas valdība ir apliecinājusi ES pilsoņiem un viņu ģimenēm, kas dzīvo Lielbritānijā, ka gadījumā, ja notiks izstāšanās no ES bez vienošanās, viņi varēs palikt.

"Lielbritānijas valdības pieeja bija balstīta Izstāšanās līgumā, un tā vienpusēji garantēja, ka ES pilsoņi, kuri dzīvojuši Lielbritānijā līdz 2019. gada 29. martam, un viņu ģimenes locekļi varēs palikt Lielbritānijā," teica Šenons.

"Viņi varēs turpināt strādāt, studēt un saņemt sociālos pabalstus un pakalpojumus pamatā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim."

Vēstnieks arī piebilda, ka Latvijā dzīvojošie britu pilsoņi tiks regulāri informēti tālākām ar "Brexit" saistītajām detaļām, kad tādas būs pieejamas.

Vēstnieks arī paudis gandarījumu par Saeimas Ārlietu komisijas atbalstīto deklarācijas projektu par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc "Brexit".

Vēstnieks atgādināja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez Izstāšanās līguma, Latvijas likumos būs nepieciešams veikt izmaiņas. Tieši tādēļ Šenons esot īpaši pateicīgs par komisijas pieņemto lēmumu.

"Esmu ļoti gandarīts par Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas paziņojumu 23. janvārī, aicinot Latvijas valdību sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā nepieciešamos grozījumus Latvijas tiesību aktos," norādījis Šenons.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisija trešdien atbalstīja deklarācijas projektu par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc "Brexit".

Deklarācijā teikts, ka Saeima seko notikumiem saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES un uzsver Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās nozīmi.

Lielbritānija ir un paliks nozīmīga Latvijas partnere un sabiedrotā, teikts deklarācijas projektā, uzsverot, ka tāpēc Saeima vēlas pēc iespējas ciešu sadarbību ar to, īpaši iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos.

Dokumenta projektā teikts, ka Saeima plāno apliecināt, ka Latvijas Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, nodrošinās iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES notiks bez vienošanās.

Vienlaikus Latvija vēlētos sagaidīt līdzvērtīgi labvēlīgu Lielbritānijas attieksmi pret Latvijas pilsoņiem šajā valstī.

Tikmēr Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds uzskata, ka "Breksita" līguma lietā ES varētu piekāpties tik daudz, lai pārliecinātu likumdevējus Londonā atbalstīt šo vienošanos.

Pēc Hamonda domām, ES nepiekāpsies jautājumā par pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju. Taču ministrs intervijā raidorganizācijai BBC no Davosas, kur notiek Pasaules ekonomikas forums, sacīja, ka no Eiropas politiķiem dzirdējis, ka tiek intensīvi domāts par to, kur ES ir novilkusi savas "sarkanās līnijas" un vai tām tur tiešām jāatrodas.

Lielbritānijas parlaments pagājušajā nedēļā noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto "Breksita" vienošanos, bet Lielbritānijai no ES jāizstājas jau 29. martā.

Meja pašreiz ved sarunas ar savas partijas deputātiem un Ziemeļīrijas sabiedrotajiem, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas varētu pārliecināt viņus atbalstīt "Breksita" līgumu. Pēc tam Meja plāno atsākt sarunas ar Briseli.

Britu likumdevējus visvairāk satrauc pagaidu risinājums Īrijas robežai, kas potenciāli pakļautu Lielbritāniju ES tirdzniecības noteikumiem uz nenoteiktu laiku.