"Man nav pamata domāt par kādu savstarpēju nacionāla rakstura izrēķināšanos," uzsvēra Strautiņš. "Piemēram, kamēr 2. vidusskolā notiek remonts, 6. vidusskola sadzīvo vienās telpās ar 2. vidusskolu, un mums vairāk nekā pusgada laikā nav bijis neviens konflikts."
Tie ir atsevišķi jaunieši, un šādi "nemiera cēlāji" var gadīties jebkurā skolā, sacīja Strautiņš, piebilstot, ka dažādi jauniešu konflikti ir bijuši vienmēr un visos laikos, īpaši vecuma posmā no 7. līdz 9. klasei.
"Tas ir laiks, kad hormoni joņo, un jauniešiem sevi kaut kādā veidā ir jāapliecina," sacīja Strautiņš.
Skolas direktors uzsvēra arī vecāku atbildību bērnu uzvedības problēmās. Viņš novērojis, ka konflikta situāciju gadījumā vecāki bieži nostājas savu bērnu pusē, un šāds kategorisks vecāku protekcionisms ir pamats iespējamiem konfliktiem arī nākotnē.
"Jaunietis apzinās, ka vecāki viņu aizstāv un viņam ne par ko nav jāatbild," sacīja Strautiņš, uzsverot, ka vecāku atbalsts sadarbībā ar skolu ir ļoti svarīgs.
Mācību iestāde nevar pilnībā kompensēt trūkumus audzināšanā, viņš piebilda.
Vecāku pienākums ir kontrolēt, kas ir viņu bērnu draugi, un kādām nodarbēm tiek veltīts brīvais laiks un enerģija. Tāpat nozīmīgas ir saruna vecāku un bērnu starpā jau no mazotnes, jo tas ļauj laikus identificēt iespējamās uzvedības problēmas, sacīja Strautiņš.