:format(webp)/nginx/o/2018/11/27/11606780t1hcf8e.jpg)
Kučinska valdības izstrādātā medicīnas reforma, visticamāk, patiešām beigsies nesākusies. Jaunā valdība to nav noskaņota turpināt, un daudzajiem šīs reformas skeptiķiem tagad pievienojas arī Valsts kontrole, kas uzdevusi daudz jautājumu par to, vai iecere pakalpojumus sadalīt divos pieejamības grozos ir vispār jēdzīga pat ne no morālā, bet no finansiālā viedokļa, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
Tā sauktajai divu grozu sistēmai, kas veselības pakalpojumu pieejamību paredz sasaistīt ar nodokļu nomaksu, vajadzēja stāties spēkā no 1. janvāra, tomēr atbildīgās iestādes nepaspēja salāgot datubāzes, kā dēļ ieceri nācās uz pusgadu atlikt.
Steigā tika grozīts likums, kura izmaiņas Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien izsludināja. Tikmēr Veselības nozarē netrūkst arī citu neskaidrību, par ko šodien sprieda Saeimas revīzijas komisija.
Valsts kontrole vērsa uzmanību uz neskaidrībām, kas saistītas ar izmaksām tā sauktās divu grozu sistēmas administrēšanā.
Šī diskusija vedina domāt, ka arī no 30. jūnija izmaiņas var nebūt.
"Ir jautājums, cik tad šī administrēšana galu galā izmaksās un vai tiešām tas ir savietojams ar ieguvumiem, respektīvi, ja mēs runājam par to personu loku, kas veiks šīs brīvprātīgās iemaksas, vai mēs šobrīd saprotam, cik to ir, un vai šis finansiālais ieguvums būs samērojams ar šo finansiālo slogu," norādīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.
"Es gribētu redzēt šo aprēķinu. Es domāju, kolēģiem arī būtu interesanti redzēt, kāds ir pienesums, vai šo sistēmu ir jēga turpināt mocīt vai ne," pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (S).
Jāpiebilst, ka topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pavēstījusi, ka šī amata ieņemšanas gadījumā plāno panākt divu grozu sistēmas atcelšanu. Viņa uzskata, ka ir jāmeklē citi risinājumi, kā audzēt veselības nozares budžetu.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)