Jaunā valdība plāno izstrādāt jaunas nodokļu politikas pamatnostādnes

Premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri gan pirmdienas rītā plānojuši vēl vienu sanāksmi, lai noslēgtu darbu pie valdības deklarācijas. Līdz ar to dokumenta tekstā vēl ir iespējamas izmaiņas.

Topošā valdība plāno stiprināt sociālo politiku un izmantot nodokļu politikas instrumentus, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tāpat tā ir gatava turpināt pensiju indeksāciju, palielinot pensionāra neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

Jaunā valdība plāno nodrošināt paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām vajadzībām.

Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, savlaicīgi tiks izstrādātas un apstiprinātas nākamās vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu.

Sarunās ar Eiropas Savienību jaunā valdība ir gatava iestāties par to, ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā kompetence.

Paredzēts arī turpināt nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu piemērošanu.

Paredzēts arī nodrošināt taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas uzturēšanā.

Jaunā valdība ir apņēmusies izvērtēt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildus stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Paredzēts arī veidot godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā arī mazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā.

Plānots arī atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un mazināt administratīvo slogu, radot motivējošu vidi nodokļu nomaksai. Paredzēts arī turpināt pasākumu īstenošanu ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot pasākumus nodokļu nomaksas uzlabošanai un godīgas konkurences veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, ar mērķi sekmēt ekonomisko izaugsmi tautsaimniecībā kopumā.

Jaunā valdība ir gatava arī uzstāt uz plašāku reverso pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, t.sk. visiem lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotājiem. Kā arī iecerēts ierobežot azartspēļu pieejamību un pilnveidot azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.

Kopumā jaunā valdība ir apņēmības pilna īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas, kā eirozinas dalībvalsts uzņemtās saistības. Topošā valdība turpinās veikt valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu primāri plānots izmantot nozares aktuālajām prioritātēm.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis "Jaunās Vienotības" politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.

Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).