/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2019/01/19/11724903t1h6711.jpg)
Sestdien, 19. janvārī, visā pasaulē pareizticīgie atzīmē Epifānijas svētkus, un visspilgtākā šo godu tradīcija ir iegremdēšanās ledainā ūdenī, gūstot svētību, attīrot miesu un garu. Šī rituāls jau vairākus gadus noticis arī Rīgā, vēsta LNT Ziņas.
Šogad atcelta pareizticīgo lielā ūdens iesvētīšana Daugavā (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielajai ūdens iesvētīšanai Daugavā iepretī Rīgas pilij ir teju 100 gadu vēsture. Pēc krietna pārtraukuma – pirms sešiem gadiem šī tradīcija tika atjaunota. Lai pareizticīgie iegremdētos Daugavas ledainajā ūdenī, iepretim Lielā Kristapa skulptūrai tika izcirsts āliņģis un izveidota īpaša laipa ar pakāpieniem.
Tas tika izdarīts arī šoreiz, taču pa nakti ledus konstrukciju salauzis, tāpēc iemērkšanās ūdenī tika atcelta.
"Daugavā sāka ledus kustēties starp Akmens un Vanšu tiltu, un ledus konstrukciju sabojāja…Mēs konsultējamies, un cilvēku drošība ir pirmajā vietā, tika pieņemts lēmums, ka ūdens iesvētīšana notiks, bet cilvēki Daugavā neiegremdēsies," norāda Latvijas Pareizticīgās baznīcas preses dienesta pārstāve Anita Āboliņa.
Foto: Pareizticīgo lielā ūdens iesvētīšana pasaulē
Rituāls tomēr notika, taču bez iegremdēšanās ūdenī. Mācītājs klātesošos ar ūdeni tikai apslacīja. Ticīgie uzskata, ka iegremdēšanās svētītā ūdenī dod īpašas spējas.