/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/12/20/11668865t1h78d9.jpg)
Izšķiršanās par to, vai savu sešus gadus veco bērnu laist vai nelaist skolā, ir atstājama vecāku ziņā, uzskata izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Ilga Šuplinska (JKP).
Šuplinska: Jautājums par sešgadnieka laišanu vai nelaišanu skolā ir atstājams vecāku ziņā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šorīt intervijā Latvijas Radio viņa atzina, ka pati savu vecāko meitu izvēlējusies nelaist skolā sešu gadu vecumā, lai arī atvase šķietami bijusi tam psiholoģiski gatava. Šuplinska atgādināja, ka valsts nodrošina apmācību piecu un sešu gadu vecumu sasniegušiem bērniem, kas netiek saukta par pirmo klasi, līdz ar to bērnam tiek dota iespēja pierast pie mācību vides.
Savukārt par to, kurā brīdī jaunajam cilvēkam būtu labāk nonākt darba tirgū, domas dalās, piebilda Šuplinska.
Ministra amata kandidāte pauda viedokli, ka drīzāk iestājas par to, lai bērns psiholoģiski labāk nobriest skolas gaitām, un lai pārejas posms ir mazliet lēnāks. "Tas ir saistīts arī ar to, ka skolas ne vienmēr ir gatavas tam, ka jaunā paaudze šobrīd ir krietni enerģiskāka, atraktīvāka, tai varbūt nav līdz galam skaidrs, kāpēc viņam tādu uzdevumu dod, kādēļ viņam tas jāpilda," skaidroja Šuplinska.
Runājot par pārējiem izglītības nozarē tuvākajā laikā risināmajiem jautājumiem, Šuplinska atkārtoti pauda atbalstu skolu optimizācijas plānam, jo tā esot viena no pozīcijām, kur ņemt normatīvajā regulējumā jau paredzētajam pedagogu algu palielinājumam.
Tomēr Šuplinska uzsvēra, ka valsts finansējumu skolām nedrīkst "griezt" mehāniski un katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.
Kā ziņots, topošais Ministru kabinets apsver iespēju savā deklarācijā ierakstīt virkni pasākumu, kuru īstenošana sākta jau aizejošās valdības laikā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.
Pašlaik topošā valdība neizskata iespēju atteikties no iepriekš iesāktās izglītības satura reformas un plāno turpināt ieviest kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030). Vienlaikus paredzēts turpināt stiprināt pedagogu atbalsta sistēmu un mācību procesa pilnveidi.
Sadarbībā ar pašvaldībām un, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, topošā valdība izskata iespēju veidot demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, turpinot ievērot principu, ka sākumskola ir maksimāli tuvu izglītojamo dzīves vietai.
Sarunu partneri deklarācijā tāpat vērtē iespēju ierakstīt apņemšanos "konsekventi gatavoties kvalitātes kritēriju izpildei vidusskolā". Starp izskatāmajiem uzdevumiem ir arī kvalitātes kritēriju noteikšana pamatskolā, kā arī uzņemšanas kritēriji vidusskolās.
Skolu sistēmas optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un valsts drošības jautājumus, topošā valdība izskata iespēju īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai.
Vienlaikus izteikta vēlme nodrošināt iekļaujošo izglītību un atbalstīt kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.
Par konkrētām valdības deklarācijas sadaļām ir atbildīgi ministru kandidāti, kuri tās veido sadarbojoties ar koalīcijas partneriem un ekspertiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga atzinusi, ka topošās ministres redzējums par nozarē darāmajiem darbiem lielā mērā saskan ar nozarē strādājošo redzējumu.