"Nav pamata viņu kaut kur vest." Ozolnieku pagastā puisis dzīvo mežā un atsakās no palīdzības (11)

Mežā dzīvojošo Artūru zina visi Jaunpēternieku iedzīvotāji. Pirmā sastaptā sieviete norāda, ka vislabāk doties klauvēt pie vīrieša vecmāmiņas durvīm. Viņa dzīvo turpat vienā no divām daudzstāvu mājām.

Vecmāmiņa nudien ir satraukta par mazdēla dzīvību, jo acumirklī piesolās doties līdzi, lai palīdzētu atrast vīrieša apmešanās vietu, jo nezinātājam to grūti meža vidū atrast.

Vecāmamma stāsta, ka jaunais vīrietis sirgst ar kādu garīga rakstura slimību, bet diemžēl ārstēšanās nav notikusi, jo viņš izlūdzies mammai, lai viņa izņem viņu no psihoneiroloģiskās slimnīcas.

Iemesls Artūra uzvedībai un, iespējams, slimībai ir 17 gadu vecumā piedzīvotais uzbrukums. Viņš smagi piekauts ar beisbola nūju un tā rezultātā gūta smaga galvas trauma. 

Vecmāmiņa atklāj, ka rīcībspēja jaunajam vīrietim nav atņemta, līdz ar to viņš, kā brīvs cilvēks var rīkoties kā grib.

Pērn viņš ziemu pārlaidis zaru būdā, bet, nu, uzcēlis krietnu guļbūvi. Siltumu nodrošina krāsniņa. Ēkas iekšpusē vietas nav pārāk daudz, ir  tikai vieta gultai un mazam galdiņam. Blakus ēkai ir siltumnīca.

Mājā un tās apkārtnē atrodami kartupeļi, paprika, citrusaugļi, kas ļauj domāt, ka badu vīrietis nemirst. Ir arī sāls.

Iztikas līdzekļus vīrietis, pēc vecmāmiņas domām, iegūst pārdodot siltajā gadalaikā salasītās ogas, sēnes un samakšķerēto. Vēl viņa iztikas avots esot pie Olaines veikaliem izmestā pārtika.

Ozolnieku sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Strode skaidro, "Mums nav pamata viņu kaut kur vest pret paša gribu. Viņam nav atņemta rīcībspēja un tā ir viņa brīva izvēle - dzīvot mežā."

No visas līdz šim piedāvātās palīdzības vīrietis ir atteicies, tāpēc sociālā dienesta darbinieces sola, aukstumam pieņemoties spēkā biežāk apciemot mežā dzīvojošo.