/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/13/11712445t1hb292.jpg)
Katru gadu miljoniem tūristu staigā pa Prāgas bruģētajām vecpilsētas ieliņām, neapzinoties, ka ar kājām min neko citu, kā kapakmeņus, vēsta raidsabiedrība BBC.
Baiss atklājums: Čehijas galvaspilsētas ielas bruģētas ar ebreju kapakmeņiem (19)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atklājumu aprakstījis BBC korespondents Robs Kamerons.
"Mēs stāvējām uz vienas no pārpildītākajām Čehijas galvaspilsētas ieliņām, bloķējot gājēju satiksmi. Pastāvīga cilvēku plūsma spiedās mums garām, kamēr mēs pētījām bruģakmeņus," vēsta Kamerons.
"Šeit," saka Prāgas ebreju muzeja biedrs Leo Pavlats, norādot uz plāniem, tumšiem kvadrātveida akmeņiem pie mūsu kājām.
"Šeit! Jūs redzat?" viņš saka, skatoties uz bruģētu līniju, kas stiepjas visas gājēju ietves garumā.
Viņš paņēma plastmasas maisiņu un izvilka ārā divus bruģakmeņus, kas bija identiski tiem, ko redzējām sev zem kājām. Tikai tiem varēja apskatīt arī otru pusi - tas bija gludi pulēts granīts. Uz ietves šī daļa palika apslēpta.
Vienā bija redzams iegravēts gadskaitlis - 1895. Otrā trīs ebreju alfabēta burti zelta krāsā - he, vav, bet.
"Ko tas nozīmē?" es jautāju. "Vai tā ir daļa no nosaukuma?" "Nav ne jausmas," Leo atbildēja, "bet, iespējams, ka tā ir daļa no zvēresta."
Šos akmeņus Leo Pavlats glabā jau vairāk nekā 30 gadus, kopš brīža, kad viņš tos iebāza kabatā astoņdesmito gadu beigās. "Tas bija neilgi pirms Gorbačova ierašanās, jo es atceros, ka bruģis pirms tam tika pārtaisīts," saka Leo.
Pēc tam es meklēju informāciju internetā un uzzināju, ka Padomju Savienības līderis pirmo reizi Prāgā viesojās 1987. gada aprīlī. Ceļojums patiešām ietvēra stundu garu pastaigu pa Vāclava laukumu.
Bet atpakaļ pie Leo un viņa bruģakmeņiem - tajā rītā pirms 30 gadiem viņš devās uz bērnu grāmatu izdevniecību, kur tobrīd strādāja. Tā atradās netālu no pilsētas laukuma. Viņš uzmeta skatienu bruģakmeņu kaudzei, ar ko strādnieki gatavojās izklāt ielas.
Kaut kas piesaistīja Leo skatienu, un viņš piegāja apskatīt tos tuvāk.
Tie bija fragmenti no ebreju kapakmeņiem, kas bija sadalīti perfektos granīta kubiciņos.
Spriežot pēc datumiem, tie ņemti no 19. gadsimta kapsētas. Iebāzis dažus kabatās, Leo pārsteigts devās prom.
"Tajā laikā nebija viegli būt ebrejam," stāsta Leo. "Es biju aktīvs kopienas biedrs, taču ne oficiālajās aprindās. Un es nebiju komunistiskās partijas biedrs."
Pat oficiāli sankcionēta iknedēļas dievkalpojuma apmeklēšana vienā no nedaudzajām funkcionējošajām sinagogām varēja rosināt slepenpolicijas interesi, viņš stāsta. "Nebija laikrakstu, nebija izglītības. Man liekas, režīms vēlējās lēnām iznīcināt ebreju kopienu."
Čehoslovākijā bija aptuveni 350 000 ebreju pirms Otrā pasaules kara - 1946. gadā vien 50 tūkstoši. Turpmākajās komunisma desmitgadēs sekoja oficiāls antisemītisms un brīvprātīga emigrācija. Astoņdesmito gadu beigās ebreju kopiena bija sarukusi līdz aptuveni astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju.
Līdz ar to visā valstī, ciemu un pilsētu nomalēs, atradās apmēram 600 aizmirstas un nekoptas ebreju kapsētas. Komunistiskās varas iestādes - un šķiet, arī ebreju kopienas līderi - tās uzskatīja par vērtīgu celtniecības materiālu krātuvēm, kas citādi ietu zudībā.
Leo Pavlats neatcerējās, no kurienes varēja būt ņemti viņa savāktie akmeņi, taču rādīja man kādu rakstu, ko viņš bija rakstījis pirms vairākiem gadiem. Tur izteikts minējums, ka tie tika iegūti no kādas ebreju kapsētas, kas izveidota 1864. gadā Udlices pilsētā Ziemeļbohēmijā. Kopš 17. gadsimta tur pastāvējusi ebreju kopiena ar sinagogu, reliģisku skolu un divām kapsētām. Līdz 1930. gadam ebreju skaits Udicē bija sarucis līdz 13. Astoņdesmito gadu beigās, kad kapsēta tika izlaupīta, tur, visticamāk, vairs nebija neviens.
Pēc pāris minūšu gājiena mēs sasniedzām bruģētās granīta līnijas galu Vāclava laukumā. Tūristi un vietējie centās tikt mums garām.
Es jautāju Leo, ko viņš vēlētos, lai pilsēta dara.
"Tas nav viegls jautājums. Kapakmeņus nekad nevarēs salikt atpakaļ kopā, un jauna bruģa ieklāšana pilsētai izmaksātu miljonus," viņš teica.
"Es nedomāju, ka komunisti to izdarīja apzināti, lai aizvainotu ebrejus. Bet tas ir diezgan neiejūtīgi. Viss, ko es vēlētos, ir neliela piemiņas plāksne."