Turpmāk par iedzīvotāju pirkumiem ārvalstīs reģistrētos internetveikalos bankām būs jāziņo VID (16)

Šādas likuma izmaiņas politiķi pieņēmuši pērn. Mērķis bija panākt, lai ārvalstu uzņēmēji par Latvijas iedzīvotāju veiktajiem pirkumiem maksātu PVN valsts budžetā.

2018. gadā to iedzīvotāju skaits, kuri vismaz reizi gadā iepirkušies internetā, sasniedza 45%, un lielākoties vienam pirkumam tika iztērēts līdz 50 eiro, tāpēc ļoti iespējams var runāt par desmitiem miljoniem eiro lielu apgrozījumu.  

Nav gan precīzi zināms, cik daudz no šiem pirkumiem veikti ārvalstu interneta veikalos. Tieši tāpēc VID tagad sāks ievākt informāciju no bankām, maksājumu iestādēm un pasta par šiem iedzīvotāju tēriņiem.

"Lai uzzinātu, cik lielā apjomā preces Latvijā internetveikalos ir pārdotas, vienīgā iespēja uzzināt apjomus ir iegūt informāciju no trešajām pusēm," skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.

VID redzeslokā nonākuši vairāki portāli, no kuriem tā lūgs informāciju. "Tie ir vairāki desmiti šādu nodokļu maksātāju iespējamo, kuri varbūt Latvijai nemaksā nodokļus," televīzijas raidījumam atklāja VID pārstāve.

Arī agrāk VID vairākiem populāriem internetveikaliem licis reģistrēties kā nodokļa maksātājiem, informācija par pārdevējiem prasīta arī sludinājumu portāliem, tomēr radušies pārpratumi, tāpēc tagad procedūra noteikta likumā.

Bankas šādiem nosacījumiem piekrita, bet ar noteikumu, ka netiek sniegti dati par pašiem preču pircējiem.

"Uzreiz varu nomierināt, ka šādā veidā netiek izsniegti klientu, kas ir maksātāji, dati, bet tikai datus par maksājuma saņēmējiem," uzsvēra Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.