/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/01/11/11709578t1h9e96.jpg)
Maķedonijas parlaments piektdien, 11. janvārī, veicis grozījumus konstitūcijā, pārdēvējot valsti par Ziemeļmaķedoniju, kā to paredz ar Grieķiju panāktā vienošanās, kas paver ceļu valsts dalībai Eiropas Savienībā un NATO.
Maķedonijas parlaments nobalso par valsts pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāti pieņēma četrus konstitūcijas grozījumus, ieskaitot vienu par valsts pārdēvēšanu. Par tiem nobalsoja 81 deputāts, neviens nebalsoja pret, jo centriski labējās opozīcijas deputāti balsojumu boikotēja. Lai konstitūcijas grozījumi tiktu pieņemti, par tiem bija jānobalso divām trešdaļām jeb vismaz 80 no 120 deputātiem.
Referendumā 30. septembrī vairums tā dalībnieku atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, taču tautas nobalsošanu nevarēja uzskatīt par notikušu zemās aktivitātes dēļ.
Maķedonijas valdība pēc tam lemšanu par valsts nosaukuma maiņu nodeva parlamentam.
Vienošanos par Maķedonijas nosaukuma maiņu jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.