Keris: Viņķeles "raibās politiskās biogrāfijas" dēļ grūti prognozēt viņas kā veselības ministres darbību (2)

Keris norādīja, ka ir vairāki jautājumi, kas arodbiedrību dara bažīgu, tostarp Viņķeles pārlieku mazais fokuss uz veselības aprūpes darbinieku nozīmi kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Viņķele ir solījusi būt pacientu aizstāve, nevis medicīnas nozares lobijs.

Keri satrauc arī Viņķeles paustais, ka slimnīcu vadībām jāspēj strādāt arī ierobežotu finanšu resursu apstākļos, jo tas, pēc viņa domām, "ož pēc vecās mantras", ka veselības aprūpes nozarē finansējums ir pietiekošs un nepieciešams finansējumu vien atbilstoši pārvaldīt.

Tāpat Keri dara bažīgu vairāki Viņķeles politiskajā karjerā pieņemtie lēmumi un vienošanos nepildīšana, jo šāda darba stila piekopšana arodbiedrībai nebūtu pieņemama. Keris minēja vairākus gadījumus, kad nav bijis apmierināts ar Viņķeles lēmumiem, piemēram, Viņķele neesot atbalstījusi izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

Keris atzina, ka ar Vinķeles kandidatūru saistāmi arī vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, atzinīgi vērtējams Viņķeles izteikums, ka "lauvas tiesai" veselības aprūpes budžeta jānāk no valsts budžeta, nevis veselības apdrošināšanas.

Tomēr, runājot par finansējumu veselības aprūpei, Keris pagaidām nav pārliecināts, ka Viņķele ir motivēta cīnīties par veselības aprūpes budžeta apmēra pieaugumu līdz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā, kā to paredz Veselības aprūpes finansēšanas likums. Šogad veselības aprūpes budžeta pieaugums būšot, tomēr neesot skaidrs, vai tā arī turpināsies, piebilda arodbiedrības vadītājs.

Keris atzinīgi vērtē to, ka Vinķelei ir pieredze ministres amatā, jo tas nozīmē, ka viņa pratīs strādāt un panākt kompromisus ar valdības sociālajiem partneriem. Arodbiedrības vadītājs arī izteica cerību, ka otrais piegājies ministres amatā Vinķelei būs sekmīgāks. Keris norādīja, ka pēdējo gadu laikā Viņķele bijusi aktīvi iesaistīta dažādos veselības aprūpes jautājumos, kas ir pozitīvi vērtējami, jo tādējādi zināšanām par nozari nevajadzētu būt šķērslim viņas darbā.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK).